Metsola: Vēlēšanas noteiks virzienu, kādā Eiropa dosies

Vispirms par Eiroparlamenta vēlēšanām. Iepriekšējo reizi tajās kopumā balsoja tikai puse Eiropas Savienības pilsoņu. Latvijā aktivitāte bija vēl zemāka – 33%. Vai jums ir kāds skaidrojums, kāpēc Eiroparlamenta vēlēšanās ir tik zema aktivitāte?

Pirmkārt, paldies par iespēju izteikties! Tā vietā, lai atskatītos uz iepriekšējām vēlēšanām, es vēlos raudzīties uz nākamajām, kas būs pēc nepilniem pieciem mēnešiem. Vairāk nekā 450 miljoniem Eiropas pilsoņu būs iespēja izvēlēties savus pārstāvjus nākamajā Eiropas Parlamentā – 720 eiroparlamentāriešus no visām dalībvalstīm, arī no Latvijas.

Tā nav parasta balsošana. Vēlēšanas noteiks virzienu, kādā mēs vēlamies, lai Eiropas Savienība dodas nākamajos piecos gados. Un katram pilsoņiem būtu jāizmanto iespēja balsot. Esmu ieradusies, lai pārliecinātu pēc iespējas lielāku skaitu izvēlēties savus kandidātus un noteikt, kurp Eiropa dosies pēc šī ļoti sarežģītā laika.

Vai jūs atzīstat, iespējams, kādas kļūdas Eiropas Parlamenta darbībā, kas pilsoņus attur balsot?

Es domāju, ka mēs vēlēšanas esam uzskatījuši kā pašsaprotamas. Esam uzskatījuši, ka vēlētāji, pilsoņi, jaunieši raudzīsies uz politiķiem, spēs viņus atšķirt un izvēlēties. Mums to nav izdevies panākt. Mēs neesam varējuši viņus pienācīgi uzrunāt.

Mums nav izdevies, kā es saku, izlauzties no Briseles un Strasbūras burbuļa. Tāpēc esmu šeit, lai runātu ar pilsoņiem, lai skaidrotu viņiem, kas mums ir izdevies ļoti labi.

Bet mēs to neesam pietiekami skaidrojuši. Neesam pietiekami atskaitījušies. Tāpat mēs neesam atzinuši, ka esam varējuši rīkoties arī citādāk. Tāpēc vēlos ieklausīties, pieņemt kritiku un uz nākamajiem pieciem mēnešiem raudzīties ar optimismu, ka mēs varēsim pārliecināt iedzīvotājus.

Bet, vai esat droša, ka varat pārliecināt Latvijas vēlētājus, ka ir svarīgi balsot, lai gan Latvijai nākamajā parlamentā būs tikai deviņas deputātu vietas no 720?

Es neskatītos uz valsts lielumu, lai mērītu tās ietekmi vai atbildību. Es nāku no mazas valsts, kurai ir seši eiroparlamentārieši, un esmu kļuvusi par parlamenta prezidenti.

Tas ir apliecinājums tam, ka neatkarīgi no tā, kuru Eiropas Savienības daļu pārstāvi, vari ņemt stūri savās rokās un vadīt parlamentu. Man šāda atbildība ir dota, un es gribētu iedrošināt ikvienu Latvijas pilsoni iedomāties, ka viņš var būt manā vietā.

Par Krievijas agresiju. Jau gandrīz divus gadus Eiropā turpinās karš. Vai Rietumu sabiedrotajiem bija jāsniedz lielāks atbalsts Ukrainai, lai to palīdzētu apturēt?

Rietumu sabiedrotajiem nevajag novērsties. Un mēs arī nenovērsāmies, kopš Krievija sāka šo nelikumīgo, neizprovocēto un neattaisnojamo karu. 24. februāris man atmiņā paliks kā viena no vistumšākajām dienām Eiropas vēsturē. Bet neaizmirsīsim – Putins domāja, ka Kijivu varēs ieņemt piecās dienās.

Paraudzīsimies, kādi esam tagad. Eiropas Savienība ir pieņēmusi bezprecedenta 12 sankciju kārtas. Esam nonākuši tik tālu, ka decembrī ar Ukrainu sākām iestāšanās sarunas. Ja jūs man to būtu vaicājis pirms diviem gadiem, es būtu teikusi, ka tas nav iespējams.

Taču Putins panācis vienu no saviem mērķiem – Eiropas Savienība vairs nav vienota. Cik bīstam, jūsuprāt, ir Ungārijas veto turpmāka finansējuma piešķiršanai Ukrainai?

Mums vēl ir dažas nedēļas, lai to atrisinātu. Pirmajā februāri, kad notiks Eiropas Savienības ārkārtas samits, tā būs viena no lielajām diskusijām.

Uz galda ir 50 miljardi eiro, kas jāpiešķir Ukrainai, lai tā turpinātu cīnīties karā līdz uzvarai. Es vienmēr esmu optimistiski noskaņota, jo vēl ir dažas nedēļas un es domāju, ka varam panākt vienošanos.

Vai uzskatāt, ka kaut kas būtu jāmaina lēmumu pieņemšanas procesā, lai turpmāk viena valsts nevarētu bloķēt to, par ko vienojušās visas pārējās 26 valstis.

Ja mēs gatavojamies paplašināties, līdzīgi kā pirms 20 gadiem, tad ir nepieciešamas reformas. Kas šobrīd der 27 dalībvalstīm, nederēs 32, 33, 35. Eiropas Parlamenta nostāja ir pilnīgi skaidra – jāmeklē risinājumi, kā mēs varam darboties labāk, kādā veidā pieņemt lēmumus.

Es domāju, par tā būs daļa no diskusijas pēc vēlēšanām, kad sanāks jaunais parlaments, kura sastāvs, iespējams, būs ļoti atšķirīgs.

Tad tiešām ir iespējama nopietna saruna.