Ministrs par nacionālajai drošībai nozīmīgā "Gaso" pārdošanu: Izšķirošā nav īpašnieka forma

Plītiņa, mājas apkure vai liela rūpnīca. Visiem aptuveni 400 000 lietotāju dabasgāzi piegādā uzņēmums "Gaso", kas ir atbildīgs par šo kritisko sadales infrastruktūru un avārijas dienestu darbību. Ņemot to vērā, "Gaso" ir nacionālajai drošībai nozīmīgu komercsabiedrību sarakstā.

"Gaso" ir meitasuzņēmums "Latvijas gāzei", starp tās akcionāriem Krievijas "Gazprom" un "ITERA Latvija". Tās īpašnieku struktūra, pēc Uzņēmumu reģistra ziņām pērn, tālāk ved uz citu Krievijas kompāniju "Rosņeft".

Pagājušajā gadā veiktie likuma grozījumi aizliedz Krievijas pilsoņiem vai juridiskām personām būtisku līdzdalību vai izšķirošu ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgās komercsabiedrībās, arī "Gaso". "Latvijas gāze" sāka meklēt iespējas šo uzņēmumu pārdot, un tagad viss jau krietni pavirzījies uz priekšu.

"Interese bija ļoti liela un ģeogrāfiski ļoti plaša pārstāvēta. Sākot no Āzijas un beidzot ar Eiropas un Amerikas Savienoto Valstu kompānijām. Līdz stadijai, kad šie investori sāka ieguldīt naudu, nonāca kādi pieci vai seši. Šobrīd es gribētu teikt, ka pārdošanas process ir noslēguma fāzē," intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" teica "Latvijas gāzes" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Visticamāk, skaidrība varētu būt jau tuvākajos mēnešos.

Ņemot vērā, ka "Gaso" ir nacionālajai drošība nozīmīgs uzņēmumu, to nevar pārdot tāpat vien, kam ienāk prātā. Tad, kad darījums ir faktiski gatavs, Ministru kabinetam jādod tam atļauja.

Bija diskusijas, vai valsts kritisko infrastruktūru nevajadzētu iegādāties pašai valstij. Vēl pirms dažiem mēnešiem klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars ("Jaunā Vienotība") bija skeptisks par šādu iespēju, jo "Gaso" esot īpaši regulēta un uzraudzīta, kas nozīmē daudz instrumentu kontrolēt jomā notiekošo. Tagad jau nedaudz cita retorika.

"Izšķirošā nav īpašnieka forma šajā gadījumā. Tas varētu būt privāts uzņēmums, tas varētu būt valsts uzņēmums. Jebkurā gadījumā mēs runājam par regulētu tirgu attiecībā uz gāzes sadali," norāda Čudars.

Vaicāts, vai iespēja, ka tas varētu būt valsts uzņēmums, tiek izskatīta, Čudars atbildēja: "Jebkurā gadījumā noteikumi, kas saistīta ar "Gaso" pārdošanu, ir komercnoslēpums."

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība) atzīst, ka iepriekš runāts par iespēju valsts energokompānijai "Latvenergo" iegādāties "Gaso". Ministre arī uzskata, ka no drošības viedokļa valsts īpašumtiesības būtu labākais risinājums.

"Es paļaujos, ka visas atbildīgās amatpersonas gan izpildvarā, gan uzņēmumā vērtē šīs iespējas un izdarīs vislabākās izvēles. Tas ir brīvas pieteikuma izteikšanas stāsts. Laikam uzvar tas, kas sola visvairāk, un tad jau redzēsim, kāds ir rezultāts," saka Indriksone.

Paša "Latvenergo" pārstāvji savu iespējamo iesaisti vai neiesaisti šajā procesā nekomentēja.