Pārmetumus par kūtrumu saņem arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), kura vadītājs pēdējā laikā pēkšņi atcēlis dalību vairākos publiskos pasākumos.
Pēdējā laikā Latviju pāršalkušas vēstis par iespējamām nelikumībām politiskajā virtuvē – sākumā aplokšņu algu skandāls "Vienotībā", tad šonedēļ ziņa, ka partijas "Latvijas Attīstībai" iespējamo nelegālo ziedojumu lieta beigusies bez kriminālām apsūdzībām. Pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica" ziņoja, ka partijai ziedojušas personas, kuras nemaz neslēpa – naudu tām šim mērķim devuši citi cilvēki, tostarp labi zināmi politiķi. Daudzām epizodēm iestājies noilgums, bet citos gadījumos summas nav bijušas tik lielas, lai sanāktu krimināllieta, lai arī fiktīvu ziedojumu pazīmes bijušas redzamas.
Domnīcas "Providus" direktore uzskata, ka nepieciešama rīcība no politiķu puses.
Manuprāt, jau iepriekšējām Saeimām bija stipri jāsamazina tas limits, ar kuru sākas kriminālatbildība un to var izdarīt arī šī Saeima. Vienkārši jāpasaka, partiju melnās kases ne tikai ētiski ir nepieļaujamas, bet par to draud kriminiālatbildība, jau tad, kad tās summas nav sevišķi lielas, kad runājam par tūkstoti eiro vai minimālo algu.
Tāpat jāpadara caurskatāmāki partiju gada pārskati, uzsver Kažoka: "Šobrīd tas, kā kustās nauda partijās ir ļoti necaurskatāmi, sevišķi ja partija ir daļa no lielākas partiju apvienības, tad vispār neko nevar saprast."
Politiķu mēmais klusums par neseno skandālu liek bažīties, vai Latvijā ir politiskā griba šādu lēmumu pieņemšanā, saka "Sabiedrības par atklātību – Delna" direktore Inese Tauriņa.
"Šī atbildības uzņemšanās, risināt korupcijas problēmu it īpaši par politisko partiju finansēšanu, ka neviens to nedara – tas ir diezgan satraucoši," norāda Tauriņa.
"Ko Latvija vēlas sasniegt korupcijas mazināšanā tuvākajā desmitgadē?" – ar šādu saukli aizvadīta diskusija, kurā piedalīties solīja KNAB priekšnieks Jēkabs Straume. Iepriekšējā vakarā gan organizatori saņēmuši atteikumu. Un šī nebūt nav pirmā reize, kad Straume neierodas pasākumā, kurā diskutē par korupcijas jautājumiem.
KNAB priekšnieka šis gājiens pēdējā brīdī atsakoties no šis diskusijas, līdzīgi kā decembrī no dalības starptautiskajā pretkorupcijas dienā organizētās "Delnas" un KNAB konferencēs, protams, liek domāt un apstiprina, ka KNAB dienaskārtībā šī cīņa ar korupciju nav prioritāte tieši sabiedriskās domas veidošanā.
Savukārt domnīcas "Providus" vadošā pētniece Līga Stafecka norāda: "Ir tāda pamataksioma, ka cilvēki piesargās iesaistīties koruptīvās darbībās, ja redz, ka ir augsta pieķeršanas iespējamība. Ja neredzam šīs lielās lietas, ka tās nonāk līdz spriedumiem, tad šķiet, ka nekas nenotiek! Tā ir tā lielā problēma, ka neredzam pārāk daudz šādas atrisinātās lielās lietas."
"Delna" un "Providus" secina, ka korupcijas uztvere Latvijā uzlabojas lēni, un valdības plāni neliecina par entuziasmu ko mainīt.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
