Okupantu gūstā pabijušais kapelāns: Krievi nesaprot, ka mācītājs var būt brīvs cilvēks
Pirmajās dienās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā visa pasaule uzzināja par nelielo Čūsku salu Melnajā jūrā. Tās aizstāvji izcēlās ar drošsirdību, atsakoties padoties krievu okupantiem, lai gan iespējas salu aizstāvēt bija niecīgas. TV3 Ziņām izdevās aprunāties ar kapelānu, kurš devās savākt kareivju mirstīgās atliekas, taču nokļuva krievu gūstā.
Pērnā gada februārī visu pasauli pāršalca ziņas par varonīgajiem Čūsku salas robežsargiem, kuri atteicās padoties krievu okupantiem. Drīz pēc tam nāca ziņas, ka visi salas aizstāvji nogalināti. Ukrainas Bruņoto spēku kapelānu Oleksandru Čokovu satiekam Kara muzejā Rīgā, kur jaunatklātajā izstādē iespējams aplūkot viņa valstī notiekošā kara liecības. Tur izstādīti arī ukraiņu karavīru portreti un no viena no tiem pretī veras arī Oleksandra skatiens.
"Es kā armijas kapelāns tajā brīdī dienēju jūras kājnieku 35 brigādē un saņēmu uzdevumu braukt uz Čūsku salu, savākt nogalināto cilvēku ķermeņus. Man arī bija informācija, ka tur visi ir miruši un, ka ķermeņi jāatgādā uz Odesu identifikācijai un apbedīšanai."
Misijā devās Oleksandrs kopā ar vēl diviem mācītājiem un ārstu. Viņi līdz salai gan tā arī nenokļuva – jau jūrā viņus visus, arī kuģa ekipāžu, sagūstīja krievi, lai gan bija solīts, ka glābējus neviens neaizskars.
"Uz klāja uzkāpa aptuveni 30 jūras kājnieku, visi bruņoti. Pārmeklēja kuģi, pārbaudīja dokumentus – meklēja kaut ko aizliegtu, īsti nezinu, ko viņi meklēja un ko gribēja atrast. Bet skaidrs, ka viņi neko neatrada un tad sāka taujāt, kas mēs tādi esam. Teicām, ka esam mācītāji un braucam pakaļ ķermeņiem, bet viņi nenoticēja un viņiem radās aizdomas, ka esam spiegi," stāsta Ukrainas bruņoto spēku kapelāns.
Viņš ir neizpratnē, kāpēc turēti aizdomās, jo mācītājs ir ticīgs cilvēks. "Visa viņu Maskavas pareizticīgā baznīca ir drošībnieku baznīca. Viņi visi strādā uz iekšējām struktūrām un, kad viņi redz ticīgu cilvēku, viņi nesaprot, ka var būt citādāk, ka var būt brīvība, ka drīkst brīvi paust savas domas un ir iespējama ticības brīvība," secina Čokovs.
Divas dienas krievu jūrnieki viņus turēja ieslodzījumā uz kuģa, pēc tam nosūtīja uz Sevostopoli – gūstekņu nometni Krievijā. 11 dienu garumā nācās pārciest neskaitāmas nopratināšanas un nežēlīgas piekaušanas – tāpat vien, ne par ko.
"Turp atveda ne tikai mūs – 17 ekipāžas locekļus un mācītājus – bet citas grupas pat pa 200 cilvēku. Tās bija pirmās kara dienas, cilvēki krita gūstā, viņus veda iekšā no visām pusēm, bija milzīgs haoss. Viņi bija savākuši civilos, karavīrus, bērnus – 17, 18 gadu vecus, sievietes, pat Sarkanā krusta pārstāvjus."
Pēc Sevostopoles sekoja deportēšana uz vēl citu ieslodzījuma vietu – vēl dziļāk okupantu teritorijā. Tur viss no jauna – pratināšana, sišana, spīdzināšana.
"Sišana krieviem ir tāds kā jājamzirdziņš – sākumā jāpiekauj, jāparāda, kurš te ir saimnieks. Vajag salauzt cilvēku, nosmacēt ar bailēm, lai tu zinātu, ka esi vergs. Tā viņi mūs visus tur sita un es tiešām domāju – ārprāts, kādā laikā es vispār dzīvoju," saka Ukrainas bruņoto spēku kapelāns.
Pateicoties gūstekņu apmaiņai, Oleksandrs Ukrainā atgriezās pēc vairāk nekā pusotra gūstā pavadīta mēneša. Tāpat kā daudzi citi, arī viņš apliecina – lai ko arī krievi nedarītu, lai kādas ciešanas nesagādātu – neviens ukrainis padoties neplāno. Ar katru sāpju pilno dienu naids pret okupantiem tikai pieaug un viņiem nav nekādu cerību uzvarēt.
"Ēnu karā mēs esam jau vairākas desmitgades, jo Krievija mūs ir mēģinājusi iznīcināt caur ekonomiku, politiku un tā tālāk. Atklātu karadarbību Krievija sāka izmantojot Doņeckas, Luhanskas apgabalus, piemuļķotos cilvēkus, kurus savervēja ar plašsaziņas līdzekļu palīdzību. Viņi visu šo laiku ar mums ir karojuši esot ēnā, bet saprotot, ka neko nevar izdarīt – viņi pērn sāka atklātu karu. Tādēļ lēmums pasūtīt krievu kara kuģi nav tikai Čūsku salas aizstāvju lēmums, tas ir visas Ukrainas nācijas, visas tautas lēmums. Ukraina ir brīvību mīloša zeme un mēs mīlam savus cilvēkus, mēs gribam dzīvot patstāvīgi."
"Krievija – tās ir bailes, totalitārisms, depresija, slimība, vēzis visai civilizētai sabiedrībai. Un mēs ar jums redzēsim, ka Krievija izdarīja ļoti lielu kļūdu uzbrūkot Ukrainai, jo Ukraina atpakaļ neatkāpsies un mēs redzēsim Krievijas izjukšanu. Un tas būs drīz, jo jau ir samaksāta pārāk augsta cena," noslēdz Ukrainas bruņoto spēku kapelāns.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
