Opozīcija negribēs risināt nepatīkamus jautājumus – politikas vērotāji skeptiski par valdības krišanu

Pagājušajā nedēļā apritēja divi gadi, kopš varas grožus Latvijā pārņēma Evikas Siliņas (JV) valdība, bet tagadējie satricinājumi Saeimā saistībā ar Stambulas konvenciju sašķobījuši šīs politiskās pozīcijas un likuši jautāt, vai tiešām pašreizējais Ministru kabinets spēs nostrādāt līdz nākamajā rudenī gaidāmajām parlamenta vēlēšanām.

Tieši ar tām politisko procesu vērotāji saista ZZS lēmumu pārskatīt savu atbalstu Stambulas konvencijai, par ko paši pirms nepilniem diviem gadiem balsoja. Proti, politiski jāpozicionējas potenciālo vēlētāju priekšā. Jau no sākta gala šī bijusi ideoloģisku pretrunu nomākta koalīcija.

"Atceramies, kādu laiku atpakaļ tās ZZS pozīcijas, viss Lemberga stāsts… Viņi, no vienas puses, bija tā kā gandrīz vai laimīgi, ka viņi tiek uzaicināti valdībā. Šobrīd, kad viņi savus spēkus ir stiprinājuši un kad reitingi ir pietiekami labi, un tā reputācija ir patiesībā atjaunota, ir tas brīdis, kad viņi sāk atļauties būt ne tikai tie "mazie brāļi", kuri klausa norādījumiem, bet tie, kas arī pavelk to deķīti uz savu pusi," situāciju ieskicē Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes lektore Lelde Metla-Rozentāle.

Politoloģes ieskatā, maz ticams, ka būs kādi asi pavērsieni no "Jaunās Vienotības", ko apliecinot arī samērā maigā reakcija. Runāšot, prasīšot ZZS skaidrojumus.

Līdzīgas domas profesoram Jānim Ikstenam, kurš norāda, ka vissāpīgāk reaģējuši "Progresīvie". Viņš norāda: "Satiksmes ministra izteikumi, ka viņš varētu vēl stipri, stipri padomāt, vai ventspilniekiem kaut kādus senus finansiālus grēkus atlaist… Grūti to nenosaukt par draudiem."

Vienlaikus politikas vērotāji ir skeptiski, vai "Progresīvie" tiešām varētu izšķirties par labu aiziešanai no valdības.

"Man nešķiet, ka tas būtu loģiski, ja viņi izvēlētos šajā brīdī gāzt valdību – jo tas paredzētu viņiem aiziet opozīcijā. Jā, protams, tas varbūt būtu tāds skaists demaršs, bet, vai tas ir racionāls lēmums un vai tā vēlētāji skatītos uz šādu lēmumu, domāju, ka ne. Diez vai to izvēlēsies," domā Metla-Rozentāle.

Tāpat jautājums, cik pašreizējā opozīcija patiešām būtu gatava sēsties pie valsts vadības stūres citā, neizbēgami sarežģītā koalīcijā.

"Situācijā, kad valdībai būs jāpieņem visādi nepatīkami lēmumi, es domāju, ka tādas nu patiesas degsmes un vēlmes šobrīd apsēsties valdības solos patiesībā jau nav," norāda Ikstens.

Šie jaunie politiskie satricinājumi zīmīgā laikā. Varas partijas "Vienotība" vadības maiņas priekšvakarā.

Kongress gaidāms šajā sestdienā. Ilggadējais politiskā spēka vadītājs Arvils Ašeradens amatu atstās, un uz augsto posteni divi pretendenti – Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics un parlamenta Budžeta komisijas vadītāja Anda Čakša. Ļoti iespējams, ka pēc šiem jaunākajiem satricinājumiem svinīgās kongresa uzrunas šobrīd tiek pārrakstītas.