Ozoliņa: No Baltijas valstu puses raugoties, abi ASV prezidenta kandidāti ir gana stabili drošības jautājumos
ASV prezidenta vēlēšanas šogad izceļas ar sīvām cīņām un potenciāli lielu ietekmi uz Eiropu un NATO. Vēlēšanu rezultāti ir būtiski ne tikai ASV iedzīvotājiem, bet arī starptautiskajām attiecībām un drošības politikas nākotnei. Ārpolitikas eksperte Žaneta Ozoliņa TV3 raidījumā "900 sekundes" norāda, ka arī Tramps saprot, ka karš Eiropā arī galu galā ASV ekonomiski nebūs izdevīgs.
Vēlēšanu sistēma Amerikas Savienotajās Valstīs ir unikāla, jo izšķirošais faktors ir elektoru balsis, nevis vēlētāju absolūtais vairākums. Pēdējos gados īpaši svarīga ir kļuvusi svārstīgo štatu ietekme, kur vēlētāji bieži pārdomā savu izvēli starp abām lielākajām partijām, Republikāņiem un Demokrātiem, tādējādi izšķirot vēlēšanu iznākumu.
"Ņemot vērā to, ka ASV ir divpartiju sistēma, neņemot vērā, protams, arī tās mazās partijas, kas ik pa laikam kaut kur parādās pie politikas apvāršņa, cilvēki parasti izdara izvēli starp šīm divām – Republikāņu vai Demokrātu partiju, un tradicionāli dažādos štatos atkarībā no vēsturiskās pieredzes, no politiskām interesēm, ideoloģijas dominē viens vai otrs. Un līdz ar to tad daļā štatu jau ir skaidrs, kas par ko balsos. Bet tad ir tādi štati, kur cilvēki svārstās, tur nav tik noteiktas tās priekšrocības politiskās ideoloģijas ziņā."
Viens no būtiskākajiem jautājumiem Eiropai ir abu kandidātu attieksme pret drošības politiku un NATO lomu. Donalds Tramps savulaik izraisīja sašutumu Eiropā, apšaubot ASV pienākumus aizsargāt sabiedrotos, ja tie neatvēl pietiekami daudz resursu aizsardzībai. Taču Trampa prezidentūras laikā Baltijas valstis saglabāja stabilas attiecības ar ASV, jo tās nodrošināja atbilstošu ieguldījumu aizsardzībā. Kamala Harisa uzsver ciešu sadarbību ar NATO un stabilitāti drošības jautājumos, solot lielāku kontinuitāti un mazāk dramatisku izmaiņu šajā jomā, norāda Ozoliņa.
Drošības jautājumi ASV un Eiropas attiecībās kļuvuši īpaši aktuāli, ņemot vērā Krievijas agresiju Ukrainā. Arvien aktuālāks ir jautājums par to, cik lielu atbalstu Ukraina var sagaidīt no ASV un kāda būs šī atbalsta forma.
"Es pieņemu, ka sākotnējā periodā no Trampa puses varētu būt kādas skaļas frāzes un viņam gribēsies parādīt un arī varbūt atdarīt Eiropai par diezgan daudziem kritiskiem vārdiem, kas bija jāklausa pēdējo četru gadu laikā, bet nu tomēr viņš rēķinās ar to, ka karš Eiropā un arī galu galā Amerikā ekonomiski nebūs izdevīgs. Savukārt, kas attiecās uz Kamalu Harisu, tad šeit drošības un aizsardzības sadarbība noteikti turpināsies, un diez vai mēs te atkal redzēsim kādas drastiskas pārmaiņas. Tā kā es domāju, ka drošības un aizsardzības jomā abi kandidāti ir gana stabili, skatoties uz Baltijas valstīm. Bet drošība Baltijas valstīs nav atkarīga tikai no tā, kā jūtamies mēs un kādas mums ir attiecības ar ASV. Tas ir ļoti lielā mērā atkarīgs no tā, kāda ir starptautiskās drošības situācija kopumā.
ASV prezidenta vēlēšanas ienes neziņu arī pašā Amerikā, kur sabiedrībā izplatījušies bažas par iespējamiem nemieriem pēc rezultātu paziņošanas. Vašingtonā jau veic aizsardzības pasākumus, baidoties no iespējamiem konfliktiem līdzīgiem Kapitolija grautiņiem 2021. gadā. Kandidātu izteikumi un sabiedrības reakcija pēc vēlēšanām lielā mērā noteiks, vai Amerikas politiskā situācija paliks mierīga, vai arī būs risks izraisīties tālākām sadursmēm.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
