Pagaidām nav skaidrs, vai prezidenta vēlēšanās būs arī citi kandidāti
Eiropas Savienības Tiesas (EST) tiesnesis Egils Levits kā "visai labas" vērtē savas izredzes kļūt par nākamo Valsts prezidentu. Ceturtdien LNT raidījumā "900 sekundes" viņš sacīja, ka rēķinās ar koalīcijas solīto vairākuma atbalstu. Tikmēr opozīcijas deputāti nogaida un vēl nesteidz lemt, vai Levitam sarūpēt konkurentus prezidenta vēlēšanās.
Lai kļūtu par Valsts prezidentu, ir jāiegūst vismaz 51 Saeimas deputāta atbalsts. Par Levitu sola balsot četras koalīcijas partijas. Tām ir 49 balsis. Bet par ievēlēšanai nepieciešamā vairākuma nodrošināšanu nedēļas sākumā paziņoja Artuss Kaimiņš ("KPV LV"). Viņa partija "KPV LV" ietilpst valdošajā koalīcijā, lai gan daži tās deputāti ir pieslējušies opozīcijai.
"Es zinu, ka būs vēl citi mūsu frakcijas deputāti, kuri arī atbalstīs Levita kungu," norādīja Kaimiņš.
Ja partijas turēs doto vārdu, Egils Levits būs nākamais prezidents.
Kā Levits ceturtdien sacīja LNT raidījumā "900 sekundes", prezidenta amatā viņš centīsies mazināt plaisu starp tautu un politiķiem.
"Es, protams, ļoti labi arī zinu, ko domā vienkāršā tauta. Ko arī mani radi domā par to politisko eliti, kura ir pie varas. Es neatkārtošu to, bet to mēs visi zinām. Un es domāju, ka mans uzdevums kā Valsts prezidentam, ja es tiktu ievēlēts, būtu arī šo plaisu mēģināt mazināt," pauda Levits.
Un Levits jau gatavojas, ka valsts augstākajā amatā daudz laika būtu jāvelta sarunām ar sabiedrību un varas pārstāvjiem.
Pagaidām nav skaidrs, vai prezidenta vēlēšanās būs arī citi kandidāti. "Diezgan droši, ka konkurence Levitam tiks sarūpēta," LNT ziņām apstiprina avoti "KPV LV".
Publiski zināms, ka partija, kā iespējamos kandidātus, apsvērusi zobārsti Alēnu Butkēviču un tiesībsargu Juri Jansonu, kurš neslēpj, ka sevi uzskata par piemērotu prezidenta amatam.
"Mana ambīcija ir tāda, ka es redzu, ka es varētu strādāt kā prezidents un rīkoties valsts un sabiedrības labā," norādīja Jansons.
Tikmēr opozīcijas partijas nogaida. Ne Zaļo un zemnieku savienība, ne "Saskaņa" vēl nav lēmusi, vai nominēt savu kandidātu.
Politologs Filips Rajevskis uzskata tas ir tāpēc, ka Levitam jau ir nodrošināts stabils atbalsts.
"Ir 51 balss, nu un tad visi pārējie stāv pie ratiem. Tie, kas virza Egilu Levitu kā prezidenta amata kandidātu, izmantoja stratēģiju, stipri agri pieteikt un stipri pieteikt savu kandidātu, lai radītu apstākļus, ka jebkurš cits kandidāts ļoti nopietni pārdomā, vai vispār ir vērts iesaistīties cīņā, jo tāpat nekas nesanāks," pauda Rajevskis.
Prezidenta amata kandidātu pieteikšana sāksies pēc trīs nedēļām, bet vēlēšanām, kas pirmo reizi būs atklātas, jānotiek no 29. maija līdz 7. jūnijam.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
