Pārtrūkst Latvijas parlamentāriešu sadarbība ar Palestīnu
Jau vairāk nekā nedēļu pasaules uzmanība pievērsta slaktiņam Tuvajos Austrumos. Kopējais nogalināto skaits jau pārsniedzis 3000. Uzbrukumu sāka Palestīnā bāzētais "Hamas" teroristu grupējums. Trīs dienas vēlāk Latvijas Saeimas deputātu grupa palestīniešu Nacionālās padomes atbalstam pārtrauca savu darbību. Šī sadarbība nav vērtējama kā pārāk cieša. Deputātu mērķis esot bijis palīdzēt Latvijai iegūt vietu ANO Drošības padomē, vēsta "Nekā personīga".
Pagājušajā sestdienā teroristu grupējums "Hamas" sāka uzbrukumu Izraēlai. Šis ir viens no vardarbīgākajiem konflikta uzliesmojumiem reģionā pēdējo gadu laikā. Agrā sestdienas rītā Izraēlas iedzīvotājus pamodināja gaisa sirēnas, jo teroristi uzbrukumu sāka, raidot raķešu triecienus. Tās tika tēmētas arī pa tādām pilsētām kā Telaviva un Jeruzaleme, par kuras piederību Izraēla un Palestīna nav vienisprātis.
Uzbrukums bija straujš, bet ne negaidīts. Pārsteidzošs ir šī uzbrukuma apjoms un jauda. Izraēlas un "Hamas" kontrolētā reģiona Gazas joslas robeža tiek stingri apsargāta.
"Īpaši, ja tā ir Gazas josla, tad tomēr, ja mēs skatāmies no drošības viedokļa un Izraēlas skatupunkta, tā ir ar vismodernākajām tehnoloģijām aprīkotā robeža uz pasaules. Tomēr ir bijuši gadījumi, kad pieņemsim putniņš iedarbina sensoru, un ir tūlītēja ātrās reaģēšanas vienība uz to punktu. Šeit, kad šādi masveidā tas aiziet, nu man tas liecina, ka ir lietotas kaut kādas slāpēšanas tehnoloģijas."
"Hamas" organizācijas vēsture ir sena. Tā dibināta 1987. gadā drīz pēc pirmās palestīniešu sacelšanās jeb intifidas sākuma. Jau tolaik grupa uzskatīja vardarbīgas sacelšanās vajadzību cīņā par Palestīnas neatkarību. "Hamas" ir politiski militārs veidojums. Kopš 1997. gada ASV to atzinusi par teroristu organizāciju. Arī Eiropas Savienība un citas valstis izdarījušas līdzīgus secinājumus.
Palestīnas starptautiskais statuss ilgstoši ir neskaidrs. To nav atzinusi ne ASV, ne lielākā daļa Eiropas Savienības valstu. Daļēja skaidrība tika ieviesta 1993. gadā, kad tika noslēgta Oslo vienošanās. Pēc tam tika izveidota palestīniešu pašpārvalde, kam vajadzēja darboties kā valsts starptautiskajam pārstāvim un pārvaldīt Gazas joslu un Rietumkrastu.
Kontrole pār Gazas joslu zaudēta jau sen. 2006. gada Palestīnas parlamenta vēlēšanās ar ievērojamu pārsvaru tika ievēlēta "Hamas". Pēc vēlēšanām 2007. gadā tā dēvētā "brāļu kara" laikā, "Hamas" pārņēma Gazas joslu pilnīgā kontrolē un to uztur līdz pat šai dienai. Palestīniešu pašpārvalde kontrolē nelielu daļu no Rietumkrasta.
Kad "Hamas" pārņēma kontroli Gazas joslā, Izraēla tūlīt ieviesa blokādi. Reģions nereti tiek dēvēts par atvērtā tipa cietumu, jo Izraēla kontrolē gaisa, zemes un ūdens kustību, arī elektrības padevi reģionam. Daži eksperti Izraēlas politiku attiecībā pret Palestīnu pielīdzina aparteīdam.
"Ja mēs skatāmies, kas ir noticis šajā konfliktā jau gadu desmitiem, tad ir skaidrs, ka tas, ko izraēļi ir darījuši arī palestīniešiem, nebūtu palicis bez atbildes, jo pēdējās lietas, ko Natanjahu ir teicis, vai kā viņš aizbrauc uz ANO ar karti, kur principā bija iezīmēts, ka Izraēla kontrolē gan Rietumkrasta teritoriju, gan Gazas sektoru […] Tas viss agri vai vēlu tiešām ir novedis pie tā, ka palestīnieši tagad sāk domāt, ko darīt."
Kopš 2007. gada Izraēla un "Hamas" pastāvīgi apšauda viena otru ar raķeetēm. Gazas josla ir mājvieta vairāk nekā diviem miljoniem iedzīvotāju. Tai ir robeža ar Izraēlu un Ēģipti. Abas valstis stingri kontrolē robežas. Reģions grimst dziļā nabadzībā. Teju 80% Gazas iedzīvotāju paļaujas uz ārvalstu sniegto palīdzību. Pat pirms Izraēla šonedēļ paziņoja par pilnīgu blokādi, aptuveni 95% reģiona iedzīvotāju nebija pieejas tīram dzeramajam ūdenim.
Trīs dienas pēc tam, kad "Hamas" sāka nežēlīgo uzbrukuma Izraēlai, Saeimas deputātu grupa palestīniešu Nacionālās padomes atbalstam pārtrauca savu darbību. Līdz šim tā nav izcēlusies ar pārlieku lielu aktivitāti, jo galvenais mērķis bijis palīdzēt Latvijai tikt ievēlētai ANO drošības padomē.
Latvija ir viena no valstīm, kas nav starptautiski atzinusi Palestīnu, bet iestājas par tā dēvēto divu valstu sistēmu. 2008. gadā tā laika Latvijas Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš tikās ar palestīniešu Nacionālās padomes pārstāvi un pauda gatavību izveidot regulāru politisku dialogu starp valstīm.
Saeimas deputātu grupa palestīniešu Nacionālās padomes atbalstam izveidota 2015. gadā. To izveidoja un vadīja tolaik parlamentārietis un tagadējais veselības ministrs Hosams Abu Meri. 13.Saeimā grupa netika atjaunota, bet šogad februārī tā atsāka darbu.
"Protokolā ir tā, ka sadarbības grupām nav nekādu īpašas funkciju, tām ir vienkārši draudzības funkcija un arī, kā es jums teicu, tie ir jautājumi, kas saistīti ar balsojumiem starptautiskajās organizācijās. […] ["Nekā personīga"]: Tad viens no primārajiem mērķiem, veidojot arī šo sadarbības grupu, bijis skatoties uz ANO Drošības padomes balsojumu, par Latvijas iespēju tikt iebalsotai? [Hosams Abu Meri]: Jā, tas ir svarīgs mērķis."
Līdz šim deputātu grupa nav izcēlusies ar pārlieku lielu aktivitāti. Abu Meri stāsta, ka tās pārsvarā ir bijušas dažas tikšanās ar palestīniešu Nacionālās padomes pārstāvjiem par sadarbības veicināšanu izglītībā. Neko konkrētāku viņš nevarēja nosaukt.
Grupa veidota daļēji ar Ārlietu ministrijas iniciatīvu. Ministrija tieši neatbildēja par grupas mērķiem, uzsverot, ka tas notiek pēc deputātu iniciatīvas. Līdzīgas interešu grupas esot gan Eiropas parlamentā, gan citos Eiropas valstu parlamentos. Palestīniešu pašpārvalde ir vienīgais atzītais Palestīnas oficiālais pārstāvis, tāpēc dialogi notiek tikai ar to.
Nesenākā tikšanās ar Palestīnas pārstāvi notikusi vien trīs dienas pirms "Hamas" sāka savu uzbrukumu Izraēlai. 4. oktobrī ar Palestīnas Valsts ārlietu ministra vietnieci Amalu Džādū tikās gan Abu Meri, gan Saeimas ārlietu komisija.
"Mēs pieņēmām uz pusstundu. Protokola tikšanās. Kur, nu protams, ko veselības ministrs var runāt? Vienkārši mēs parunājām, ka mums ir ļoti laba veselības izglītība Latvijā. Un tradicionāli Latvijā ir daudz studentu no arābu pasaules. […] Tā kā mēs runājām par izglītības sadarbību, ka mums ir ārzemju studenti un viņi var pie mums mācīties."
Deputātu grupa palestīniešu Nacionālās padomes atbalstam darbu turpināja vēl trīs dienas pēc "Hamas" uzbrukuma Izraēlai. Grupas paziņojumā teikts, ka darbība apturēta, kamēr palestīniešu Nacionālā padome nenosodīs "Hamas".
"Mēs redzējām, ka īsti nav nekāda reakcija bijusi no palestīniešu Nacionālās padomes, tad mēs pieņēmām lēmumu, lai saprastu, kāda ir Nacionālās padomes reakcija uz šo, kas ir noticis Gazas sektorā, šo teroristiskās organizācijas "Hamas" uzbrukumu, mēs nolēmām uz laiku, bet redzēs kā tas būs tālāk, vienkārši apturēt darbību."
Lēmums iestāties grupā vai to pamest ir katra deputāta individuālā pārziņā. Šajā Saeimas sasaukumā grupā bijuši 10 deputāti. Bez Abu Meri tur bijuši arī citi "Jaunās Vienotības" politiķi – Viktorija Baire un Inga Bērziņa, kuras grupu pametušas jau septembrī. Divi deputāti – Edmunds Jurēvics un Anna Rancāne – no grupas izstājušies divas dienas pēc "Hamas" iebrukuma sākuma. Tāpat starp grupas biedriem bija Nacionālās apvienības deputāts Jurģis Klotiņš, kurš no grupas izstājies pagājušajā mēnesī. Atlikušie četri grupas biedri, kas kopīgi lēma par darbības apturēšanu, ir "Progresīvo" pārstāvji – Skaidrīte Ābrama, Andris Šuvajevs, Atis Švinka un Edgars Zelderis.
"Es kategoriski nosodu "Hamas" īstenotās teroristiskās darbības, tās ir pilnīgi nepieņemamas un antihumānas. Es izstājos no šīs grupas tādēļ, ka palestīniešu Nacionālā padome nav joprojām spējusi nosodīt šīs teroristiskās "Hamas" darbības, tādēļ es uzskatīju, ka ne morāli, ne citu iespēju man nav, kā tikai pieņemt šo lēmumu."
Latvijas pozīcija ir atbalstīt Izraēlu. Ceturtdien Saeimā tika pieņemts Ārlietu komisijas virzītais paziņojums, kurā no jauna tika nosodīta "Hamas" rīcība un izteikta solidaritāte Izraēlai. Līdz šim Izraēla nav lūgusi starptautisku palīdzību. Ja tas notiks, Latvijā vērtēs, kādi ir pieejamie resursi.
"Kas ir mūsu iespēju robežās. Es absolūti uzskatu, ka tas būtu jādara, ja tāda nepieciešamība Izraēlai rodas. Tas būtu jājautā kompetentajām iestādēm, ministrijām, resursu ministrijām, protams, ko tieši Izraēla lūdz."
Atsevišķas valstis paudušas bažas par ekstrēmisma vai antisemītisma draudu pieaugumu kara dēļ. Valsts drošības dienests "Nekā personīga" apliecināja, ka šobrīd Latvijā terorisma draudu līmenis saglabājas zems un neesot indikāciju par tā iespējamu pieaugumu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
