Taujāts, kā vairot Baltijas jūrā esošās kritiskās infrastruktūras drošību, Rinkēvičs sacīja, ka nepieciešams palielināt patrulēšanu jūrā un aktīvāk jāievieš sankcijas Krievijas ēnu flotei. Piemēram, NATO ietvaros tiekot runāts par kopējās patrulēšanas pastiprināšanu.
Vienlaikus, prezidenta skatījumā, "jātur galdā" jautājums par Baltijas jūras iespējamu slēgšanu, kas būtu ļoti nopietns solis, kas jau iepriekš ideju līmenī izskanējis un pret kuru tolaik vērstas dažādas iebildes.
Prezidents piebilda, ka katru dienu Baltijas jūrā kuģojot ap 2000 dažādu peldlīdzekļu, kurus visus izkontrolēt neesot iespējams.
Lūgts vērtēt, kādām kopumā būtu jābūt Latvijas drošības prioritātēm šajā gadā, prezidents uzsvēra, ka nepieciešams pabeigt Austrumu robežas izbūvi un turpināt militārās infrastruktūras izbūvi. Tāpat ir sagaidāms, ka aizsardzība būtu jānovirza vēl lielāka valsts budžeta daļa, ieguldījumiem sasniedzot pat 4% no iekšzemes kopprodukta.
"Patīk vai nē, ģeopolitiskā situācija un situācija šeit reģionā prasīs aizsardzības izdevumu palielināšanu. Jau šobrīd ir skaidrs, lai izpildītu visus NATO mērķus un uzdevumus, pat ar trim procentiem nepietiks. Mums jāskatās ap četriem procentiem, kā to dara Polija. Es saprotu, cik tas ir sarežģīti budžetam. Es saprotu, ka tas būs grūti, bet tuvākie gadi nav vienkārši. 2026. gada budžetā, iespējams, būs jārunā vēl par lielāku budžetu," teica prezidents.
Būs jāturpina arī valsts iekšējās drošības stiprināšana, kur ar šī gada izmaiņām un uzlabojumiem nebūs gana, piebilda Rinkēvičs.
Topošā ASV prezidenta Donalda Trampa mudinājumus NATO kolēģiem veikt lielākus ieguldījumus aizsardzībā Rinkēvičs novērtēja kā pamatotus.
Baltijas valstis strādā pie tā, lai pēc iespējas ātrāk tādā vai citādā formātā tiktos ar Trampu, piebilda prezidents.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
