Politologi norāda, ka pašvaldību vēlēšanās attaisnojusies "Saskaņas" stratēģija sūtīt Saeimas deputātus "iekarot" reģionus
Pašvaldību vēlēšanas ir mainījušas parlamenta sastāvu – Saeimas deputāta mandātu nolikuši seši deputāti, kuri turpmāk strādās dažādu pilsētu domēs.
Aptaujātie politikas vērotāji gan norāda, ka vismaz daļa no viņiem jau pēc gada atkal centīsies atgriezties Jēkaba ielas namā. Šajās vēlēšanās sevi esot attaisnojusi partijas "Saskaņa" stratēģija – sūtīt atpazīstamus politiķus iekarot reģionus.
Šajās pašvaldību vēlēšanās startēja astoņi Saeimas deputāti. Partijas "Vienotība" deputāts Vilnis Ķirsis un Latvijas reģionu apvienības līderis Mārtiņš Bondars ievēlēti Rīgas domē, saskaņietis Andrejs Elksniņš un zaļzemnieks Rihards Eigims pārņēma varu Daugavpilī, bet vēl divi partijas "Saskaņa" deputāti Valērijs Agešins un Ņikita Ņikiforovs iekļuva attiecīgi Liepājas un Jūrmalas domēs.
Tā ir "Saskaņai" bijusi, acīmredzot, pietiekoši apzināta stratēģija – nozīmīgākās pašvaldības, kā, piemēram, ne tikai Rīgu, Daugavpili, Jūrmalu, Jelgavu neatstāt vietējo nodaļu ziņā, bet gan aizsūtīt kādu reprezentatīvu tēlu no Rīgas, kurš tad tur var mēģināt realizēt partijas līniju.
Līdzīgi domā politikas vērotājs Māris Zanders, kurš uzskata – partijai "Saskaņa" kā Saeimas opozīcijas partijai nebija, ko zaudēt, nosūtot savus līderus uz reģioniem.
Ja Elksniņam ir jāizvēlas vai turpināt "izklaidēties" Jēkaba ielas tribīnē, vai iegūt varu pār otro lielāko pilsētu, pilnīgi saprotams, ka viņš izvēlās Daugavpili.
Partija "Saskaņa" gan noliedz, ka Saeimas deputātu sūtīšana uz pašvaldībām bijusi centrāli koordinēta stratēģija. Piemēram, Agešins skaidro, ka vispirms izlēmis kandidēt un tikai pēc tam prasījis atļauju partijas vadībai.
Vislielākais zaudējums no šiem ievēlētajiem deputātiem ir Bondars. Tāpēc, ka Bondars ir bijis diezgan aktīvs un redzams, kā LRA seja. Šobrīd viņiem nāksies pastrādāt bez Bondara, kas varētu nebūt diezgan vienkārši.
Jāpiebilst, ka Saeimas deputāta mandāts gan negarantē veiksmīgu startu parlamenta vēlēšanās. Piemēram, zaļzemnieks Armands Krauze Rīgas domē neiekļuva un Romāns Mežeckis no partijas "No Sirds Latvijai" neiekaroja Jūrmalu. Interesanti, ka Mežeckis Jūrmalā un Eigims Daugavpilī kandidēja no citas partijas, ne tās, kuru pārstāv parlamentā. Zaļzemnieks Eigims pārstāvēs partiju "Mūsu partija", bet Saeimas opozicionārs Mežeckis Jūrmalā pieslējās premjera Māra Kučinska partijai Zaļo un Zemnieku savienība. Politikas komentētājs Māris Zanders to uzskata par Latvijas politikas brieduma trūkuma pazīmi – tas liecina, ka partijas tomēr ir tikai interešu grupas, nevis ideoloģiskas apvienības.
Nu tā, ka principā faktiski iet gandrīz vai pilnīgi citā kolonnā, tas ir Latvijas un postpadomju teritorijas fenomens. Man nenāk prātā neviens piemērs no attīstītām demokrātijām, kur šitādi brīnumi ietu cauri, turklāt pilnīgi nesodīti un pašsaprotami.
Jāpiebilst, ka Bondara vietā Saeimas deputāta mandātu jau saņēmis basketbola treneris Varis Krūmiņš, bet Ķirša vietā stājusies līdzšinējā Apes novada domes priekšsēdētāja Astrīda Harju. Iesniegumu par stāšanos Eigima vietā zaļzemnieku frakcijā uzrakstījusi Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska, bet trīs politiķi, kuri stāsies partijas "Saskaņa" deputātu vietā to vēl nav izdarījuši. Tie varētu būt uzņēmēja Jeļena Lazareva, Rīgas Centrāltirgus vadītājs Andris Morozovs un no partijas "Saskaņa" savulaik izslēgtais Romans Miloslavskis, kurš šobrīd pārstāv partiju "Liepājas kvadrāts".
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!



