Rinkēvičs: ASV bruņotajiem spēkiem Latvijā ir jāatrodas pastāvīgi
"ASV militārajiem spēkiem Latvijā ir jāatrodas pastāvīgi, kā arī nepieciešams stiprināt mūsu valsts gan gaisa, gan krasta aizsardzību," tiekoties ar ASV valsts sekretāru Entoniju Blinkenu akcentē Latvijas aizsardzības ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) šodien Rīgā sagaidīja ASV valsts sekretāru Entoniju Blinkenu, lai pārrunātu abu valstu divpusējo sadarbību, Krievijas iebrukumu Ukrainā, palīdzības sniegšanu ukraiņiem, kā arī reģionālās drošības un aizsardzības stiprināšanu.
Rinkēvičs uzsver, ka abas valstis gan Latvija, gan ASV aktīvi stādā pie tā, lai sankcijām pakļautu visus krievu oligarhu īpašumus un kontus, kā arī kustamo un nekustamo mantu.
Tajā pašā laikā ministrs uzsver, ka, raugoties uz pašreizējo Krievijas agresiju Ukrainā, nepieciešams stiprināt arī Baltijas valstu drošību.
"ASV spēkiem Latvijā ir jāatrodas pastāvīgi. Es neredzu iemeslu domāt, ka Putins mainīs Krievijas politiku, tāpēc spēkiem ir jābūt šeit. Mēs vienojāmies, ka strādāsim pie tā, lai nodrošinātu efektīvu visu NATO dalībvalstu drošību. Cik pastāvīgs būs Putina režīms, tik pastāvīga būs NATO klātbūtne Latvijā."
ASV sekretārs Entonijs Blinkens apzinās, ka latviešu tauta ir tā, kura ļoti labi apzinās, ko nozīmē dzīvot krievu pakļautībā. Arī latvieši vairākas desmitgades nodzīvoja Padomju Savienībā, tāpēc Ukrainas liktenis mums ir īpaši svarīgs.
Viņš vēlreiz atgādināja un uzsvēra ASV prezidenta Džo Baidena sacīto, ka NATO ir gatavs reaģēt uz jebkuriem draudiem un aizstāvēs katru NATO teritorijas collu.
"Mēs turpināsim rotēt savus spēkus uz Baltiju. Tāpat strādājām kopā, lai aizsargātu kibertelpu," norāda Blinkens.
Vaicāts par iespējamu gaisa telpas slēgšanu virs Ukrainas teritorijas, Blinkens norādīja, ka NATO nav gatavs iesaistīties karadarbībā un riskēt ar eskalāciju.
"Mēs nevēlamies iesaistīties karadarbībā. Ja krievu lidmašīnas neievērotu lidojuma aizlieguma zonu, mums būtu pa tām jāšauj, kas būtu tiešs uzbrukums. Mēs nevēlamies eskalāciju."
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 24. februārī Ukrainas gaisa telpa tika slēgta civilajai aviācijai, tomēr Krievijas militārās lidmašīnas turpina gaisa triecienus Ukrainas pilsētām un bombardē pilsētu dzīvojamos kvartālus.
Gaisa telpas slēgšana nozīmētu, ka tajā patrulē militārā aviācija un to aizsargā ar pretgaisa aizsardzības sistēmām. Militārās lidmašīnas, kas šķērso slēgto gaisa telpu, tiek notriekta.
Līdz šim NATO ir izvairījusies no šāda soļa, jo tas nozīmētu tiešu militāru konfrontāciju ar Krievijas militāro aviāciju.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
