Saeima lemj, vai Latvija izstāsies no Stambulas konvencijas

Kā portālu "tv3.lv" informēja Saeimas Preses dienestā, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā skatīs par steidzamu atzīto likumprojektu, kas paredz Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas.

Lasi arī: Emocijas, sagandētie "propagandas prāti" un valdības aprēķini. Saeimā asumi Stambulas konvencijas jautājumā

Sagaidāms, ka balsu tam, lai izstātos, pietiks, jo opozīcijai vairākumu palīdz nodrošināt gandrīz visi deputāti no valdībā esošās Zaļo un Zemnieku savienības.

Dienu pirms Saeimas sēdes pie Saeimas ēkas un Vecrīgā pulcējās tūkstošiem cilvēku, kas aicināja parlamentu neizstāties no starptautiskās vienošanās.

Likumprojektu par izstāšanos no Stambulas konvencijas iesniedza partija "Latvija pirmajā vietā". Sākotnēji tam nebija pat anotācijas jeb pamatojuma, kuru pāris nedēļu laikā LPV tomēr sarūpēja. LPV uzskata, ka pašreizējā Stambulas konvencijas īstenošanas prakse liedzot gūt pārliecību, vai ikkatrā gadījumā valsts un pašvaldību institūcijas īsteno pasākumus pret vardarbību un tās riskiem atbilstoši deklarācijā ietvertajiem principiem.

Pateicoties valdošajā koalīcijā ietilpstošās ZZS atbalstam, Saeima 24. septembrī vērtēšanai Ārlietu komisijā nodeva opozīcijas deputātu ieceri denonsēt tā saukto Stambulas konvenciju, kas nozīmētu izstāšanos no tās.

Pēc tam sekoja premjerministres Evikas Siliņas (JV) reakcija, viņa norādīja – ZZS ir pārkāpusi koalīcija līgumu. Siliņa paziņoja, ka gaida skaidrojumu no ZZS un tās pārstāvja, labklājības ministra Reiņa Uzulnieka par balsojumu Saeimā saistībā ar Stambulas konvenciju.

Spriedze valdībā septembra izskaņā sasniedza kritisko punktu. Koalīcijas partneri sanāca kopā, lai runātu, vai vispār ir gatavi turpināt strādāt kopā. Pamatīgu iekšpolitikas virpuli pagājušajā nedēļā iegrieza zaļzemnieki, kuru dēļ Saeima vērtēšanai Ārlietu komisijā nodeva opozīcijas deputātu ieceri denonsēt tā saukto Stambulas konvenciju.

Siliņa uzdeva ZZS pārstāvošajam labklājības ministram Reinim Uzulniekam skaidrot, ko Labklājības ministrija paveikusi, lai īstenotu Stambulas konvencijas apņemšanās vardarbības mazināšanai.

Arhīva video: Valdības spriedzes bilance – vēl kopā, bet plaisas redzamas

Kā iepriekš jau ziņots, 23. oktobrī ar opozīcijas un ZZS balsīm Saeimā konceptuāli tika atbalstīts likumprojekts par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas.

Pirmajā lasījumā par izstāšanos no konvencijas nobalsoja 52 deputāti, pret nebalsoja neviens deputāts, deputāts Didzis Šmits balsojumā atturējās, bet "Jaunās Vienotības" un "Progresīvo" deputāti izvēlējās balsojumā vispār nepiedalīties.

Savu viedokli par izstāšanos no Stambulas konvencijas sociālajos medijos šonedēļ publicējusi arī bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Viņa raksta, ka jebkurš Saeimas deputāts, kurš balsos par izstāšanos no šī starptautiskā nolīguma, "būs sevi pierādījis kā Putina propagandas iespaidotu". Eksprezidente mudina Latviju nekrist laukā no Eiropas vērtību kodola.

Lasi arī: Stambulas konvencijas jautājuma atgriešanās apliecina, ka cilvēka dzīvība nav vērtība – komentē Lāce

Pirms balsojuma pirmajā lasījumā deputātu vairākums nolēma tam noteikt steidzamību, kas nozīmē, ka to skatīs tikai divos lasījumos. Ja likums Saeimā pieņemts divos lasījumos un steidzamība noteikta ar ne mazāk kā divām trešdaļām deputātu balsu, Valsts prezidents nevar izmantot veto tiesības likuma izsludināšanas apturēšanai.

Par steidzamības noteikšanu nobalsoja opozīcijas partiju un koalīcijā esošās ZZS kopumā 52 deputāti, pret bija 31 deputāts no "Progresīvo" un "Jaunās Vienotības" frakcijām, bet ZZS deputāts Andris Bērziņš balsojumā atturējās. Tādējādi par steidzamības noteikšanu nobalsoja mazāk nekā divas trešdaļas klātesošo.

Jāpiebilst, ka nacionāļi, ZZS un "Apvienotais saraksts" 9. oktobrī iesniedza Saeimā savu alternatīvu Stambulas konvencijai. Saeimas vairākums atbalstīja deputātu sagatavoto un parakstīto deklarāciju, kas apliecina valsts apņēmību mērķtiecīgi rīkoties, lai aizsargātu ikvienu no vardarbības, īpaši sievietes un bērnus, kā arī paredz atbilstošu risinājumu ieviešanu likumdošanas līmenī.

Latvijā Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētā Stambulas konvencija stājās spēkā pagājušā gada 1. maijā. Tas ir starptautisks līgums, kas paredz, ka tā dalībvalstīm ir jāizstrādā saskaņota politika, lai labāk varētu aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības, kā arī sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē. Tostarp dalībvalstīm ir jānodrošina cietušajiem vispusīga palīdzība un aizsardzība, krīzes centri, krīzes tālrunis, kas darbojas diennakti, specializētie atbalsta centri no seksuālas vardarbības cietušām personām, jāaizsargā un jāatbalsta bērni, kas ir vardarbības liecinieki.