Saeimas matemātika: Kā izskatās jaunā valdība pēc "Progresīvo" paziņojuma?
"Progresīvie" trešdien nāca klajā ar paziņojumu, ka aicina Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču sākt konsultācijas par jaunas valdības izveidi.
Preses konferencē pēc tikšanās ar premjeri Eviku Siliņu (JV), "Progresīvo" Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs pauda kritiku Siliņas darbam un paziņoja, ka "Siliņa ir gāzusi savu valdību!" Šuvajevs norādīja, ka Siliņas koalīcija ir zaudējusi "Progresīvo" balsis Saeimā.
Evika Siliņa ir pati gāzusi savu valdību. Tā vairs nav rīcībspējīga.
Aicinām Valsts prezidentu sākt konsultācijas par jaunas valdības izveidi.
Progresīvie ir gatavi strādāt – gan valdībā, gan opozīcijā.
Galvenais, lai Latvijai atkal ir rīcībspējīga valdība.
— Andris Šuvajevs (@suvajevs) May 13, 2026
Portāls "tv3.lv" aplūkoja iespējamos koalīcijas sastāva scenārijus pēc "Progresīvo" paziņojuma.
"Progresīvajiem" pametot koalīciju, tajā paliek "Jaunā vienotība" (JV) ar 25 un "Zaļo un zemnieku savienība" ar 16 krēsliem. Kopā koalīcijā atstājot 41 mandātu – tātad koalīcija paliek ar balsu mazākumu.
"Nacionālā apvienība" jau nedēļas sākumā paziņoja, ka ir gatavi iesaistīties un veidot "nacionālās drošības valdību" un uzrunāt "Apvienotā saraksta" (AS), "Zaļo un zemnieku savienības" (ZZS) un "Jaunās vienotības" (JV) pārstāvjus, lai lemtu par iespējām izveidot rīcībspējīgu valdību. Jāpiebilst gan, ka arī "nacionāļi" šīs nedēļas laikā ir pauduši kritiku Siliņas koalīcijai. Tomēr viņi ir gatavi partiju aicināt uz sarunām.
"Mēs redzam, ka "Vienotība" ilgstoši ir vadījusi valdību un tas ir viens no principiem, ko esam iezīmējuši, ka nevaram ļaut viņiem spēlēties ar valsti, tajā pašā laikā mēs atzīstam, ka matemātika ir tāda, kāda ir. Trim politiskajiem spēkiem – NA, ZZS un AS – nesanāk vairākums, tāpēc nepieciešams meklēt vēl partneri. "Jaunā Vienotība" šajā Saeimā ir vislielākā frakcija, kas var dot papildu deputātu vietas. Pēc nākamajām vēlēšanām situācija, visticamāk, būs citādāka," tā šonedēļ intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" teica NA Saeimas frakcijas deputāts, valdes loceklis Jānis Dombrava.
Šādam koalīcijas sastāvam kopā būtu 66 balsis, proti – 25 no JV, 16 no ZZS, 13 no AS un 12 no NA.
Savukārt AS trešdien paziņoja, ka Saeimā rosina neuzticības izteikšanu Siliņai.
"Esam gatavi uzņemties atbildību par valsti un vadīt pārejas valdību, kas spēj atjaunot drošību, rīcībspēju un uzticēšanos valsts varai. AS ir gatavs uzņemties arī aizsardzības ministra atbildību, lai valsts drošība kļūtu par reālu prioritāti. Aicinām Valsts prezidentu nekavējoties sākt konsultācijas par jaunas valdības izveidi," paziņoja AS deputāts Edvards Smiltēns.
Politologs Juris Rozenvalds paudis, ka valdības turpmākajam darbam ir vairāki varianti, tomēr neviens no tiem nav pilnīgi drošs.
Viņš norādīja, ka, spriežot no "Progresīvo" paziņojumiem, partija patlaban vēl nav "pārcirtusi visas virves, kas viņu kuģi vienoja ar JV". "Pašreiz ir izveidojusies interesanta situācija – "Progresīvie" paziņoja, ka neatbalsta Siliņu, bet savus ministrus neatsauc," sacīja Rozenvalds.
Politologs uzskata, ka Siliņas rīcība, kas bija saistīta ar "Progresīvo" aizsardzības ministra Andra Sprūda atbrīvošanu no amata, bija ārkārtīgi nemākulīga un politiski tuvredzīga. Viņaprāt, premjerei sākotnēji vajadzēja saukt pie sevis "Progresīvo" Saeimas frakcijas vadītāju Andri Šuvajevu, lai pārrunātu Sprūda efektivitāti, un tikai tad, ja no "Progresīvajiem" netiktu piedāvāts nekāds risinājums šajā jautājuma, būtu vajadzējis aizsardzības ministra amatam virzīt pulkveža Raivja Meļņa kandidatūru.
Rozenvalds arī norādīja, ka vēl pirms "Progresīvie" paziņoja, ka Siliņu neatbalsta, premjere pēc tikšanās ar viņiem bija atzinusi, ka būtu gatava turpināt sadarbību.
Tieši tādēļ Rozenvalds kā vienu no valdības turpmākā darba variantiem neizslēdza, ka "Progresīvie" un JV varētu atrast kādu kopsaucēju, lai valdība turpinātu strādāt.
Vēl viens variants ir mazākuma valdība, tomēr tāda, kā atzīmēja politologs, jau pēc definīcijas nevar pieņemt nekādus nopietnus lēmumus.
Tāpat Rozevalds domā, ka ir iespējama arī jaunas valdības veidošana, tomēr tās vadītāja vairs nebūtu Siliņa. Viņš atgādināja, ka opozīcijā esošās Nacionālās apvienības (NA) politiķe Ilze Indriksone šonedēļ aicināja pašreizējo valdību atkāpties un pauda gatavību uzņemties iniciatīvu jaunas, uz nacionālo drošību vērstas valdības veidošanā.
Indriksone paziņojumā sociālajos tīklos pauda gatavību sākt sarunas ar partijām "Apvienotais saraksts" (AS), Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un JV, lai izvērtētu iespējas izveidot rīcībspējīgu valdību.
Tomēr Rozenvalds domā, ka JV šādam variantam varētu nepiekrist, jo politiskais spēks nevarētu samierināties ar jaunākā partnera lomu valdībā. Tad, iespējams, varētu tikt uzrunāta vēl kāda opozīcijas partija, piemēram, "Latvija pirmajā vietā", tomēr šādai koalīcijai nebūtu pietiekami daudz balsu.
Viņš pauž, ka visi varianti ir labili.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
