Sākotnēji lielākais uzsvars samitā vērsts uz atbalstu Ukrainai. Jau pieņemts lēmums par pretgaisa aizsardzības sistēmu piešķiršanu Ukrainai. Tāpat NATO turpmāk pārņem atbalsta koordināciju, ko līdz tam veikusi ASV. Runājot par Ukrainas dalību NATO, Sārts norāda, ka šobrīd skaidri netiks iezīmēta kara plosītās valsts dalība aliansē.
"Ukrainas pirmā prioritāte šobrīd ir ieroči, konstants militārs atbalsts kara vešanai. Iespējams, dalība NATO var būt elements turpmākās sarunās. Jau šobrīd ir skaidrs, ka Ukraina aliansē nevar iestāties, kamēr valstī notiek karš."
Izskanējis, ka samitā varētu apspriest atļauju NATO valstīm, piemēram, Polijai, izmantot savas pretgaisa aizsardzības sistēmas pa Krievijas raķetēm un droniem virs Ukrainas, ja tie lido Polijas virzienā. Sārts apstiprina, ka šāda atļauja Polijai varētu tikt dota.
"Tas ir vienas valsts lēmums par savu gaisa telpu, tomēr Polija noteikti gribēs sabiedroto atbalstu. Es domāju, ka dalībvalstis varētu Polijai dot atļauju šaut par krievu raķetēm, kas lido viņu virzienā."
Ir izskanējis arī, ka NATO samitā Vašingtonā lieli, publiski paziņojumi nav gaidāmi, arī gaidāmo ASV prezidenta vēlēšanu dēļ, kas ir jau pēc četriem mēnešiem. Arī Sārts norāda, ka lieli, pārsteidzoši lēmumi, visticamāk, šajā samitā izpaliks: "Baidena popularitātei arī ir milzīga loma tajā, kā šis samits norit. Mēs redzam, ka ASV ir militāri visspēcīgākā un dāsnākā dalībvalsts aliansē. Gan Trampam, gan Baidenam ir atšķirības ārpolitikas jautājumos. NATO dalībvalstis arī runā un apsver Trampa uzvaru un kā tas ietekmētu alianses atbalstu Ukrainai."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
