Stambulas konvencijas debates – priekšvēlēšanu ierocis, nevis vērtību diskusija, vērtē politoloģe

"Par tām vērtībām mēs pēkšņi esam atcerējušies ļoti īsu brīdi pirms vēlēšanām, un tad, protams, var teikt – katra partija šobrīd mēģina demonstrēt savas vērtības," skaidro Metla-Rozentāle.

Viņa norāda – šie jautājumi tiek izmantoti, lai testētu sabiedrības emocijas un mobilizētu vēlētājus, īpaši tos, kuri jūtas neapmierināti vai vīlušies. "Šī ir priekšvēlēšanu periodā pateicīga auditorija, ko ir nedaudz vieglāk uzrunāt – cilvēki meklē risinājumu, un politiķi apzināti spēlē uz šīm jūtām," saka politoloģe.

Runājot par Valsts prezidenta pozīciju, Metla-Rozentāle uzsver – Rinkēviča izvēle pagaidām atturēties no komentāriem ir saprotama. "Prezidents, manuprāt, nevēlas kļūt par instrumentu kāda politiskā spēka rokās. Katrs viņa vārds šobrīd tiktu izmantots vienas vai otras puses retorikā," norāda eksperte.

Viņa gan atzīst, ka daļai sabiedrības prezidenta skaidra nostāja palīdzētu labāk saprast, kur meklēt "patiesās vērtības" šajā pretrunīgajā jautājumā. "Mēs meklējam autoritātes, kas palīdz saprast, kur tad ir patiesās vērtības, bet diemžēl šobrīd šķiet, ka par patiesajām vērtībām visi ir aizmirsuši – notiek tikai cīņa," saka Metla-Rozentāle.

Politoloģe aicina sabiedrību nepaļauties uz interpretācijām, bet gan pašiem iepazīties ar dokumentiem, par kuriem tiek runāts: "Paņemam katrs, kas var, Stambulas konvenciju, izlasām un saprotam, kas tur ir un kā tur nav. Es arī vakar vakarā vēlreiz paņēmu, jo, klausoties tik dažādās interpretācijas, tiešām sāk likties, varbūt es kaut ko nesapratu, varbūt kaut ko palaidu garām. Vēlreiz pārliecināties, ka visas tās šausmas, kas tiek piedāvātas, ir tāda iedomāta realitāte. Bet, protams, jo vairāk to atkārto, jo cilvēkam sāk likties, ka varbūt tur tiešām ir kaut kas briesmīgs ierakstīts iekšā."

Kā pozitīvu tendenci Metla-Rozentāle redz to, ka cilvēki kļūst aktīvāki un iesaistītāki politiskajos procesos, piemēram, piedaloties protesta akcijās. Tomēr viņa atgādina – demokrātiska sabiedrība ir iekļaujoša un toleranta: "Man ir žēl, ka šis jautājums sabiedrību sašķēlis, bet ir labi, ka arī otrā puse neklusē. Mums ir jāpasaka – mēs taču saprotam, kas ir rakstīts, un nevaram pieļaut, ka populistiski stāsti kļūst par patiesību."

Runājot par ideju mainīt vēlēšanu sistēmu, lai cilvēki balsotu par personām, nevis partijām, Metla-Rozentāle brīdina – šādas idejas var radīt vēl lielāku sadrumstalotību. "Partijas garantē, ka cilvēki apvienojas ap vienām vērtībām. Ja Saeimā sanāk simts pilnīgi dažādi cilvēki, man tas asociējas ar vecāku biedu – vecāku sapulcēm, kurā sanāk vecāki, kur vienam bērns neēd burkānus, viens grib dāvināt skolotājai dāvanu un trešajam pūš no loga. Katram ir pilnīgi savas problēmas, sava dienaskārtība. Un ir jautājums, kā vispār par kaut ko vienoties, ja iepriekš jau nav zināmas kaut kādas pamatlietas vai pamatidejas, par ko mēs iestājamies," skaidro politoloģe.