Tā nav nejaušība, ka Tramps atkārto Kremļa propagandu, norāda Ozoliņa
Jau mēnesis, kopš ASV prezidenta amatā stājies Donalds Tramps, un viņa paša, kā arī visas Trampa komandas izteikumi un rīcība rada bažas. Mūsu drošības kontekstā visvairāk jautājumu par Ukrainas iespējamo miera procesu, kur pie sarunu galda nav aicināti ne Eiropas, ne Ukrainas pārstāvji, bet agresorvalsts Krievijas – gan. Latvijas Universitātes vadošā pētniece, ārpolitikas eksperte Žaneta Ozoliņa TV3 raidījumā "900 sekundes" norāda, ka tā nav nejaušība, ka Tramps atkārto Kremļa propagandu, tomēr viņa loģika – miera sarunu sākumā neiekļaut visus partnerus – ir saprotama.
"Tā nav nejaušība, ka ASV prezidents faktiski atkārto Kremļa propagandu," komentē Žanete Ozoliņa. "Šeit ir ļoti daudz elementu sakrustojušies," saka Ozoliņa, piebilstot, ka "Tramps cenšas iegūt izdevīgākas pozīcijas starptautiskajā politikā, taču viņa ierobežotās zināšanas un pieredze rada riskus. Viņš vēlas būt klāt karstos punktos kā problēmu risinātājs. Viņš vēlas arī apmierināt savus vēlētājus."
Viņa norāda, ka Tramps cenšas sakrustot biznesa un politisko vidi, kas ārpolitikā gluži tā nestrādā. "Tramps nāk no biznesa vides, kur šādi apvainojumi, šantāža, rupjība ir pieņemami, bet starptautiskajā politikā tas atstāj būtiskas pēdas."
Viena no galvenajām bažām ir attiecības starp ASV un Krieviju, īpaši attiecībā uz iespējamo miera procesu Ukrainā. Tramps ir norādījis uz nepieciešamību panākt mieru un, lai to izdarītu, sākotnēji ir pievērsies divpusējām sarunām ar Krieviju, izslēdzot Eiropu un Ukrainu no sarunām. "Ja mēs vēlamies runāt par miera procesu, ir grūti iedomāties, kā pie viena galda var sēdēt cilvēki ar tik pretējām vērtībām – kā Zelenskis un Putins," norāda Ozoliņa.
Eksperte norāda, ka, no vienas puses, var saprast, kādēļ ASV pie sarunu galda aicināja tikai vienu partneri, nevis visus. "Ja tiktu aicināti visi, mēs jau zinām, kurš uzreiz pateiktu nē. Tāpēc ir diezgan loģiski, ka Tramps sāka ar divpusējām sarunām," norāda Ozoliņa.
Viņa arī uzsver, ka Eiropai ir svarīgi izstrādāt savu plānu, lai stiprinātu sevi, ņemot vērā mainīgo ģeopolitisko situāciju. "Eiropai jābūt gatavai pastiprināt aizsardzību un veikt apturēšanas pasākumus," norāda eksperte. Piemēram, Eiropas Savienības neskaidrība attiecībā uz tās ģeopolitiskajiem mērķiem ir vēl viena problēma. "Eiropa ir dalīta un dažādi viedokļi katrā valstī apgrūtina kopīgu nostāju," skaidro Ozoliņa. "Tas rada problēmas, jo Eiropa labi darbojas miera apstākļos, bet krīzēs tā bieži ir apjukusi."
Runājot par iespējamo Krievijas reakciju uz ASV pieeju, Ozoliņa norāda, ka Krievija varētu censties izmantot situāciju, lai nostiprinātu savu pozīciju starptautiskajā arēnā. "Krievija ir uzmanīga un vēro, kā ASV pozīcija attīstās. Tā ir gatava izmantot jebkuru iespēju, lai gūtu priekšrocību," viņa saka.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
