Taupības režīms valsts pārvaldē dara ierēdņus bažīgus

Pie TV3 ziņām šonedēļ vērsās Izglītības un zinātnes ministrijas darbinieki, izsakot savas bažas par iekšēju kadru tīrīšanu iestādē, norādot, ka pēdējā laikā notiekot vairāku departamentu vadītāju maiņas, un ierēdņi ir uztraukušies arī par savām darba vietām. Šis ir arī iemesls, kāpēc bažu paudēji vēlējas palikt anonīmi.

Ministrijā gan norāda, ka nekādas atlaišanas iestādē nenotiek, taču ir darbinieki, kuri nolēmuši mainīt darba vietu, un piekrituši strādāt gan citos amatos, gan pārgājuši darbā uz citām ministrijām.

"Valsts sektorā ir ierasts, ka resursus var pārdalīt tur, kur tie ir vairāk nepieciešami, novirzot arī cilvēkresursu tur, kur šī funkcija ir jāstiprina, valsts pārvaldē tā ir absolūti ierasta lieta, ir darbinieki, kas arī paši izvēlas pieņemt jaunus izaicinājumus, tā kā tā ir ikdienas darba gaita," skaidro Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Edijs Šauers.

Veidojot nākamā gada budžetu, valdība uzdeva samazināt valsts pārvaldes tēriņus par vismaz 5%, taču, kā tieši izdevumus samazināt, tas jālemj katras ministrijas, iestādes vai valsts kapitālsabiedrības vadībai vai valdei.

"Un tad ir katra iestādes vadītāja instruments, ko viņš efektivizē. Vai uz kancelejas precēm, kā ir iepriekš izskanējis, vai uz siltumu vai uz telpu resursiem vai uz cilvēkresursiem. Nākamajā gadā valdība ir definējusi, ka mums ir jāsamazina vismaz līdz 5%, kādam līdz, kādam vairāk. Tā kā mēs tiešām skatīsimies uz saviem izdevumiem, uz saviem cilvēkresursiem, kurās funkcijās mums cilvēki ir vairāk vajadzīgi, vai mums tik liels vadības līmenis ir vajadzīgs vai nav," norāda Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs.

Viena no iestādēm, kurā iekšējā reforma jau notikusi, ir Latvijas investīciju un attīstības aģentūrā, tur departamentu skaits samazināts no 17 uz deviņiem un plānots atlaist ap 30 darbinieku. Arī citos lielajos valsts uzņēmumos notiek darbinieku atlaišanas.

"Latvijas valsts meži, nu viņiem arī visu laiku valstij ir jāmaksā dividendes, mēs zinām, ka mums ir dabas aizsargi un visu laiku nevar celt no šī resursa, ko Latvijas valsts meži apsaimnieko, viņi skatās uz saviem iekšējiem procesiem, ļoti daudz. Šobrīd valstī ir ļoti daudz paceltas reformas, kur tie rezultāti būs redzami gan nākamgad, gan turpmākos gadus," saka Kronbergs.

Reorganizācija notiek arī iestāžu līmenī – jau nākamgad sešas ministrijas pāries uz vienoto pakalpojumu sniegšanas centru – tajā būs centralizēta šo iestāžu personālvadība, grāmatvedība un lietvedība. Arī Zemkopības ministrijā turpinās reformas – lauksaimniecības datu centru pievienojot lauku atbalstu dienestam.