Tiek darīts maksimāli iespējamais, lai novērstu dronu iebrukumus Latvijā, norāda amatpersonas
Aizvadītās nakts notikumus Polijā par "ļoti nopietnu saasinājumu" nosaucis Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Viņaprāt, uz to jāatbild, pastiprinot spiedienu pret Krieviju un palielinot militāro atbalstu Ukrainai. Pēc valsts augstāko amatpersonu teiktā, tiekot darīts "maksimāli" iespējamais, lai novērstu šādus iebrukumus Latvijā. Tomēr to atkārtošanās nav izslēdzama nevienā NATO valstī, kas atrodas Krievijas tuvumā.
Krievijas dronu uzlidojums Polijai bija centrālais temats, ko šodien apsprieda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, tiekoties ar valdības vadītāju Eviku Siliņu. Prezidents to raksturo kā "iebrukumu", kas, visticamāk, nav bijis nejaušs.
"Vēl ir lielais jautājums – apzināti vai netīšām. Tik liels skaits dronu tomēr liek domāt par pirmo versiju. Tas, protams, ir ļoti nopietns saasinājums. Bet tajā pašā laikā es gribētu teikt, ka Polijas Bruņotie spēki ir reaģējuši adekvāti. Kādreiz bija jautājums, kāpēc šie droni netiek triekti nost? Tas ir noticis."
Krievijas rīcība nedrīkst palikt bez atbildes, uzsver Rinkēvičs.
"Šī ir tā jaunā realitāte, kur visu laiku mūs testēs, un mums ir jāmeklē jaunas atbildes."
Atbilstošs pasākums, prezidenta ieskatā, būtu politiskā un ekonomiskā spiediena pastiprināšana pret Krieviju.
"Tā ir tā skarbā realitāte – Latvija, tāpat kā pārējās Baltijas valstis, tāpat kā Polija, jau sen ir skaidri iestājušās par papildu sankcijām pret Krievijas Federāciju."
Tāpat, prezidenta vērtējumā, jāturpina stiprināt ne vien Latvijas aizsardzības spējas, bet jāpalielina atbalsts Ukrainas armijai, kas sargā arī mūsu debesis.
"Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēma ir pirmā mūsu aizsardzības sistēma – gan Latvijai, gan Polijai.
"Lai identificētu un notriektu agresorvalsts dronus Latvijas gaisa telpā, valsts austrumos pastāvīgā dežūrā atrodas pretgaisa aizsardzības vienības." Par to šodien atgādina Nacionālo bruņoto spēku komandieris Kaspars Pudāns. Viņa vērtējumā "aizvadītā nakts Polijā apliecina, ka sadarbības algoritmi ar NATO gaisa telpas patrulēšanas misijas iznīcinātājiem ir efektīvi."
"Protams, ka mēs nevaram izslēgt ne pret vienu šobrīd pierobežā esošu NATO valsti šāda veida incidentus. Bet nu arī tas, ka mēs izdarīsim maksimālo, lai to novērstu, tas ir tas, ko es varu teikt."
Bažās par jaunām provokācijām Polija jau vakar paziņoja, ka slēgs robežu ar Baltkrieviju, jo piektdien sāksies Krievijas un Baltkrievijas militārās mācības "Zapad". Savukārt Latvija šobrīd neplāno slēgt austrumu robežu, saka premjerministre.
"Mums jau ir spēkā ārkārtējs stāvoklis uz mūsu robežas saistībā ar lielo migrācijas pieplūdumu. Bet šobrīd man nav indikāciju ne no aizsardzības, ne no iekšlietu ministra, ka mums būtu "Zapad" mācību dēļ jāslēdz robežas. Bet, ja šāds piedāvājums būtu, es domāju, ka valdība to noteikti vērtētu."
Tomēr Latvijas bruņotie spēki šobrīd darbojas pastiprinātā gatavībā, ne vien agresorvalstu gaidāmo militāro manevru dēļ, bet arī tāpēc, ka pie mums turpinās militārās mācības "Namejs".
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
