Trešdaļa miljarda pārmaiņām digitālajā jomā. Kādiem projektiem Latvijā plāno tērēt Eiropas lielo naudu?

Februāra sākumā Latvija Eiropas Komisijā (EK) iesniedza Atveseļošanas un noturības plāna projektu. Šis dokuments ir pat pamatu vairāk nekā pusotram miljardam eiro, kam esam pieteikušies, lai palīdzētu pārvarēt Covid-19 radītās sekas.

Brisele gan neļauj šo naudu tērēt visam, kam ienāk prātā. Konkrēti noteikts, ka piektdaļa būtu virzāma digitalizācijai, par ko Latvijā atbild Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).

Kā skaidro atbildīgais ministrs Artūrs Toms Plešs (AP), plāni ir lieli un būtiska loma būs pārnozaru sadarbībai reformu īstenošanā, piemēram, attiecībā uz vienota digitāla klientu apkalpošanas centra izveidi, lai valsts būtu maksimāli tuvu iedzīvotājiem neatkarīgi no tā, cik tālu ir viena vai otra iestāde.

Reformu virzieni iekļauj arī Latvijas iedzīvotāju digitālo prasmju uzlabošanu, ciešāku datu koplietošanu starp valsti un biznesa sektoru, kā arī centralizēt informācijas un komunikācijas tehnoloģijas valsts pārvaldē – gan prātus, gan dzelžus, piemēram, nav jēgas katrai iestādei uzturēt savus serverus.

"IT produktu vai pakalpojumu attīstība valsts pārvaldē, tad to ir pavadījušas negācijas, šaubu ēna par to, cik efektīvi un pareizi tiek izlietots finansējums, tajā starpā arī bēdīgi slavenā E-veselība. Mums jāturpina attīstīties un no šīm kļūdām jāmācās," norāda Plešs.

Sava lomā plānā atvēlēta arī tām problēmām, kas pēdējā laikā izgaismojušās attālinātās izglītības procesā – ir daudzas vietas Latvijā, kur pietrūkst ne tikai iekārtu, bet arī pārklājuma.

"Ir optiskais kabelis ievilkts un iet pat garām skolām, nav šīs pēdējās jūdzes pieslēguma. Ir plānotas investīcijas 17 miljonu eiro apmērā infrastruktūras sakārtošanai. 5G infrastruktūras attīstība un arī šis pēdējās jūdzēs sakārtošana," skaidro Latvijas pašvaldību savienības padomniece Ināra Dundure.

Pašvaldību savienībā atzinīgi vērtē apņēmību savest kārtībā infrastruktūru, taču vēlētos plānos redzēt uzsvaru arī uz iekārtu pieejamību, kuras ne visi var atļauties. Bez tām digitālās prasmes nepaaugstināsies.

"Protams, ģimenei vispirms jādomā, kā nodrošināt pamatvajadzības. Nevaram izlikties, ka nav šīs sabiedrības daļas, kura paliek ārpus digitalizācijas," saka Dundure.

Naudu digitalizācijas reformās plānots virzīt arī citu nozaru, tai skaitā privātā biznesa attīstībai.