TV3 Ziņas analizē raibās Eiroparlamenta kandidātu komandas
Pēc četriem mēnešiem notiks Eiroparlamenta vēlēšanas. Piektdien Latvijā noslēdzās kandidātu sarakstu pieteikšana. Vietu Eiropas Parlamentā (EP) Latvijai nav daudz – vien deviņas, bet vēlme tās ieņemt ir pamatīga. Vēlēšanu cīniņā dosies kandidāti no 16 sarakstiem. TV3 Ziņas izpētīja kandidātu sarakstus.
Gaidāmajās vēlēšanās varētu būt pat vairākas intrigas. Tas tāpēc, ka vēlētāji rezultātus var ietekmēt, kandidātus svītrojot vai liekot plusus. Tāpat, protams, viena no galvenajām intrigām, kurām partijām veiksies vislabāk. Kā norāda politologi, vēlēšanās varētu būt gaidāma vairāku politisko spēku savstarpēja duelēšanās. Politologa Jāņa Ikstena ieskatā galvenā sāncensība par to, kurš iegūs vairāk mandātu, būs starp diviem sarakstiem ar vislielāko pieredzi Eiroparlamentā — "Jauno Vienotību" un Nacionālo apvienību.
"Raugoties ne tikai Eiropas Parlamenta vēlēšanu vēsturē, bet arī raugoties uz sarakstiem, uz sarakstu sastāvu, man šķiet, ka "Jaunā Vienotība" un Nacionālā apvienība būs tie divi galvenie konkurenti šajās vēlēšanās. Turklāt šie abi spēki pārstāv tomēr atšķirīgu skatījumu uz Eiropu, uz Eiropas Savienību.
Nacionālās apvienības saraksta līderis ir pieredzējušais eiroparlamentārietis Roberts Zīle. Arī "Jaunās Vienotības" pirmais numurs politikas smagsvars – Valdis Dombrovskis. Cik vietu iegūs šīs apvienības, ir viena no galvenajām intrigām.
Un uzmanība pievērsta arī tam, kā "Jaunās Vienotības" vēlētāji reaģēs uz Krišjāņa Kariņa lidojumu skandālu. Ekspremjers, esošais ārlietu ministrs kandidē ar otro numuru.
Kā būs ar Kariņa kungu? Vai "Vienotības" elektorāts ir sapratis, ir pieņēmis visu šo notikušo, un viņiem tas šķiet korekti? Vai arī viņi tomēr nav tik atbalstoši savā pozīcijā.
Savukārt Ikstens norāda: "Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka viņš ir viens no visnepopulārākajiem "Jaunās Vienotības" politiķiem. Un es neticu, ka tas nekādā veidā neatspoguļosies arī "Jaunās Vienotības" vēlētāju izvēlēs."
Duelēšanās iespējama arī starp "Saskaņu", kuras priekšgalā ir eiroparlamentārietis Nils Ušakovs, un partiju "Stabilitātei!" ar plašākai sabiedrībai nezināmo Ņikitu Piņinu kā pirmo numuru.
"Abām vietas diez vai pietiks. Līdz ar to arī tas ir jautājums, kuras pārstāvis un vai vispār. Atceramies, ka partijas cīnās tikai par deviņām vietām," saka Metla-Rozentāle.
Šajā duelī lielākas izredzes uzvarēt būtu "Saskaņai", prognozē Ikstens.
"Saskaņas" atbalsts nav pilnīgi izčākstējis. Un situācijā, kad "Stabilitātei!", kas ir vienīgā austrumslāvu partija, kas šobrīd ir pārstāvēta Saeimā, ir uzlikusi, godīgi sakot, vāju kandidātu sarakstu, tas "Saskaņai" paver lielākas iespējas.
Sāncensība var izvērsties arī starp "Progresīvajiem" ar Elīnu Pinto un Mārtiņu Staķi kā līderiem un partiju "Latvijas attīstībai" Ivara Ijaba un Arta Pabrika vadībā.
"Te ir jautājums, kurš kuru šobrīd," bilst Metla-Rozentāle.
Arī šajās vēlēšanās ir partijas, kas piesaistījušas, tā teikt, viesmāksliniekus no malas. "Apvienotā saraksta" līderis ir "Twitter konvoja" organizators Reinis Pozņaks. Bet "Kustības "Par!" saraksta pirmais numurs atvēlēts ukrainietei Ivannai Voločijai, kura drīkst kandidēt, jo viņai ir arī Eiropas Savienības dalībvalsts Beļģijas pilsonība.
"Kopīgais droši vien šiem abiem minētajiem gadījumiem ir Ukraina. Tikai dažādos izpildījumos. "Apvienotais saraksts" ir izraudzījies cilvēku, kas ilgu laiku ir darbojies, praktiski reāli palīdzot Ukrainai. Un "Kustība "Par!" ir izraudzījusies cilvēku no Ukrainas, kas plašākai Latvijas sabiedrībai nav pazīstama, un kaut kā varbūt mēģina uz šī Ukrainas viļņa kaut kādā veidā gūt papildu labumus," norāda Ikstens.
Pozņaka un Voločijas izraudzīšanās par sarakstu līderiem politoloģei Leldei Metlai-Rozentālei raisa jautājumus: "Vai Eiropas Parlaments ir tā īstā vieta, kur šādiem cilvēkiem vajag būt par deputātiem? Jo tomēr būt par deputātu – tas jau arī ir konkrēts amats ar konkrētām iemaņām."
Pēc Eiroparlamenta vēlēšanām politikā cer atgriezties Aldis Gobzems, kandidējot no saraksta "Apvienība jaunlatvieši". Gobzema izredzes iegūt mandātu politologs Ikstens nevērtē augstu.
"Viņam tur būs vaiga sviedros jāstrādā, lai viņu pamanītu un vispār uzskatītu par vērā ņemamu," norāda Ikstens.
Kandidātiem vēl ir gana daudz laika, lai censtos pārliecināt neizlēmušos vēlētājus. Eiroparlamenta velēšanas notiks 8. jūnijā.
Pirms pieciem gadiem Eiropas Parlamenta vēlēšanās uz iecirkņiem aizgāja tikai trešdaļa balsstiesīgo. No ievēlētajām partijām vismazāk balsu saņēma Tatjanas Ždanokas vadītā "Latvijas Krievu savienība". Viņai pietika tikai ar 29,5 tūkstošiem balsu, lai kļūtu par deputāti. Tātad jo zemāka vēlētāju aktivitāte, jo mazāk balsu nepieciešams iekļūšanai parlamentā. Vienlaikus Jānis Ikstens vērš uzmanību, ka liela nozīme ir tam, cik motivēti ir partiju atbalstītāji.
Es nesagaidu, ka līdzdalība būs ārkārtīgi augsta arī šajās vēlēšanās. Šādā situācijā lielākie ieguvēji ir tie politiskie spēki, kuriem ir motivētāki, disciplinētāki atbalstītāji. Piemēram, varētu būt "Saskaņa", varētu būt Nacionālā apvienība, varētu būt "Jaunā Vienotība". Līdz ar to šīs politiskās partijas saņems vēl kaut kādus tādus papildu bonusus no tā, ka viņu vēlētājs kuplākā skaitā aizies iepretim varbūt citu partiju tādiem atturīgākiem vēlētājiem.
Jāpiebilst gan, ka Tatjana Ždanoka šoreiz nav atrodama kandidātu sarakstos. Jo līdz ar likuma izmaiņām, kas liedz arī Eiroparlamenta vēlēšanās kandidēt tiem, kuri pēc 1991. gada 13. janvāra darbojušies kompartijā, Ždanokas karjera Eiroparlamentā ir beigusies.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
