Ukrainas kara ceturtā gadadiena pieminēta arī Saeimā, kur valsts augstāko amatpersonu uzrunās izskanēja vairāki brīdinājumi. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs uzsvēra, ka Latvija nedrīkst izniekot laiku, kas dots, lai novērstu karu. Bet Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) brīdināja par Krievijas centieniem izmantot visus līdzekļus, arī "asiņaino naudu", lai atgrieztos starptautiskajā apritē.
Krievijas pilna apmēra iebrukuma gadadienā, kā jau ierasts, Saeima pulcējās uz ārkārtas sēdi, lai solidarizētos ar ukraiņu tautu, godinātu kritušos un paustu Latvijas atbalstu.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs savā uzrunā uzsvēra, ka joprojām bez atbildes palikuši daudzi būtiski jautājumi, cik gatavi šādam uzbrukumam būtu mēs?
Edgars Rinkēvičs
Valsts prezidents
Mēs ļoti labi apzināmies, ka karā cilvēkus nepasargās skaisti bukleti, bet gan zināšanas un pārliecība. Mums jābūt gataviem rīkoties mierīgi, gudri un mērķtiecīgi. Un mums ir jāmācās no Ukrainas. Būsim godīgi – šobrīd Ukraina sargā arī mūs. Tā ir mūsu aizsardzības pirmā līnija. Mūsu otrā un galvenā aizsardzības līnija esam mēs paši, mūsu sabiedrotie Baltijas jūras reģionā, Eiropas Savienībā un NATO. Mums ir dots laiks, lai sagatavotos karam. Sagatavotos tā, lai kara nebūtu, lai agresors neuzbruktu, lai neuzdrošinātos. Taču šo laiku mēs nedrīkstam izniekot.
Agresorvalsts izmantos visus līdzekļus, lai atgrieztos starptautiskajā apritē – kultūrā, sportā un izklaidē, to savukārt akcentēja Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa. Par nepārprotamu pierādījumu Krievijas netīrās varas ietekmei viņa nosauca nupat aizvadītās olimpiskās spēles un gaidāmās paralimpiskās spēles.
"Starptautiskās sabiedrības bezzobainību un vēlmi atjaunot saites ar agresoru apliecina arī lēmums atļaut agresorvalstu sportistiem paraolimpiskajās spēlēs startēt zem sava karoga. Tā ir cinisma augstākā pakāpe. Pjēra de Kubertēna olimpiskie ideāli tiek piesmieti asiņainas naudas priekšā. Krievi sākumā nāk ar baletu, tad ar hokeju, bet noslēdz ar tankiem. Mums nedrīkst būt ilūzija par šī režīma patiesajiem nodomiem," teica Mieriņa.
Kara gadadienā par tradīciju kļuvusi Ukrainas parlamenta – Augstākās Radas – priekšsēdētāja Ruslana Stefančuka videouzruna. Latviju un pārējās Baltijas valstis viņš nosauca par patiesu piemēru solidaritātei.
"Katru reizi jūs man prasāt, kā vēl Latvija var palīdzēt Ukrainai? Un mana atbilde ir pavisam vienkārša – jūs jau esat izdarījuši ļoti daudz Ukrainas labā. Turpiniet stāvēt ar mums kā mūsu brāļi un māsas. Palīdziet mums saglabāt spēku. Un mūsu savstarpējā cieņa palīdzēs mums rast pareizās atbildes un īstenot pareizos darbus. Paldies Latvijai! Slava Ukrainai," teica Stefančuks.
