Vairums Latvijas mazo un nabadzīgo novadu iedzīvotāji migrē uz pilsētām

Par spīti Vides un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) skaļajam pieteikumam par jaunu administratīvi teritoriālo reformu Latvijā, kuras rezultātā samazinātos novadu sadrumstalotība, Saeimā vairums deputāti ir pret radikālām pārmaiņām.

2015. gada 6. oktobrī 19:18

TV3 Ziņas

Atbildīgās komisijas deputāti visai kategoriski iestājas pret mazo novadu piespiedu apvienošanu. Tā vietā tika atbalstīts priekšlikums par brīvprātīgu pašvaldību sadarbību esošā 119 novada modeļa ietvaros.

Pēdējās administratīvi teritoriālas reformas sekas ir kā uz delnas – kamēr daudzu mazo novadu centros svilpo vējš un sastapt cilvēkus gadās reti, lielākajās reģionu pilsētās, jo īpaši Pierīgā, dzīve iet uz augšu.

Rezultātā cilvēki migrē uz pilsētām, bet arvien tukšākie novadi knapi velk dzīvību, pateicoties bagātāko pašvaldību subsīdijām.

VARAM publiskotie dati liecina, ka mazo novadu uzturēšana ir ļoti dārgs prieks. Piemēram, Riebiņu novada administrācijas uzturēšana katram iedzīvotājam izmaksa 202 eiro. Tikmēr Zemgales bagātajā Jelgavas novadā – tikai 22 eirocenti.

Lai mazinātu nelietderīgos tēriņus un veicinātu reģionu konkurētspēju, VARAM rosina jaunu teritoriālo reformu. Izteikti divi risinājumi – radikālais paredz novadu un administratīvo centru skaitu samazināt no 119 līdz 58. Otrs, daudz maigākais – mudinās novadus brīvprātīgi sadarboties.