Valdība nākamnedēļ lems, kādi epidemioloģiskie ierobežojumi varētu būt spēkā no 9. jūnija

Ārkārtējā situācija Latvijā ir spēkā kopš 12. marta, taču tagad jau skaidri redzamas tās beigas – 9. jūnijs. Vietā gan paredzēts stāties citam, tā teikt, jumta regulējumam, kas ļaus saglabāt  ierobežojumus iedzīvotājiem, bet valdībai – iespēju nepieciešamības gadījumā operatīvi reaģēt.

"Covid-19 pasaulē vēl plosās, bet Latvijā mēs spējam to labi kontrolēt. Tā vairāk nav ārkārtēja situācija, mums jāiemācās kontrolēt un sadzīvot ar šo vīrusu," norāda premjerministrs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība").

Savukārt tieslietu ministrs Jānis Bordāns saka: "Mūsu kopīgais mērķis ir kļūt ekonomiski aktīviem un vienlaikus nodrošināt sabiedrības drošību veselības un citādā ziņā."

Valdība nākamnedēļ arī lems, kādi tieši epidemioloģiskie ierobežojumi varētu būt spēkā no 9. jūnija. Plānots, ka virzība būs mīkstināšanās virzienā, taču veselības ministre Ilze Viņķele ("Attīstībai/Par!") atgādina, ka īpaša piesardzība jāsaglabā arī turpmākos mēnešos – gada siltajā laikā.

"Ja mēs pulcējamies, tad nelielās grupās, ieturam iespēju robežās distanci un joprojām lielu vērību pievēršam dezinfekcijai. Šī ir 2020. gada vasaras modes tendence," norāda Viņķele.

Vairums finanšu palīdzības instruments paliks spēkā arī pēc ārkārtējās situācijas, taču dīkstāves pabalsti beigsies. To vietā uzņēmumiem ar augstu pievienoto vērtību, eksportējošiem un tā sauktajā VID baltajā sarakstā esošiem, subsidēs darbinieku algu, savukārt tiem strādājošajiem, kuri pēc 30. jūnija nevarēs atgriezties darbavietās, paredzēta apjomīga pārkvalifikācijas programma.

Lasi vēl – Valsts plāno subsidēt darbavietas un īstenot darbinieku pārkvalificēšanas programmu

Par šiem likumprojektiem vēl būs jālemj Saeimai, kur iespējama pastrīdēšanās par vienu vai otru normu. Piemēram, šajos likumos vairs nav paredzēts liegums klātienes azartspēlēm, taču iepriekš tieši parlamentā tas parādījās.