"Dzīve pavērsusies pret iedzīvotājiem." Talsu novadā aug neapmierinātība ar teritoriālo reformu
TV3 filmēšanas komanda pirmsvēlēšanu laikā viesojās Talsu novadā, lai tiktos ar iedzīvotājiem. Pēdējos gados pašvaldība vairākkārt nonākusi ziņu virsrakstos. Pie tam ne pašā labākajā gaismā: finanšu krīze, politiskās nesaskaņas, bieža domes vadības maiņa, rojinieku cīņa par izstāšanos no novada. Tā ir tikai daļa kritikas, ko vietējie raida pašvaldības virzienā.
Talsu novads
- Platība 2749 km²
- Iedzīvotāju skaits – 36 598
- Budžets 66,3 miljoni EUR
PIF (Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonds) pašvaldību budžetā saņemtā dotācija no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda ir 9 918 277 miljoni eiro.
Talsu novadam ir sestā lielākā teritorija Latvijā, kuru veido četras pilsētas un 18 pagasti. Iedzīvotāju skaits nedaudz virs 36 tūkstošiem. Pēc finanšu krīzes, ko novads piedzīvoja pērn, šogad apstiprinātais budžets ir 66 miljoni eiro. No tiem teju desmit nāk no pašvaldības finanšu izlīdzināšanas fonda.
Administratīvi teritoriālās reformas mērķis bija uzlabot cilvēku dzīvi. Taču nu ir sanācis pavisam pretēji, pauž Talsu novada iedzīvotāji.
Angļiem ir tāds teiciens: "Interesanti." To viņi izmanto, kad grib izteikties diplomātiski par ciešanām, ko piedzīvo.
Roja no Talsiem atrodas 36 kilometru attālumā. Pašiem savs stadions, moderna brīvdabas estrāde, muzejs, slavenie zvejnieksvētki.
Pēctecīga prioritāšu īstenošana – tas bija viens no stūrakmeņiem, kas palīdzējis vietējo vidi attīstīt un sakārtot. Bet tas viss notika pirms reformas. Pieredzi pēc reformas rojinieki sauc par traumatisku.
"Dzīve reformas iespaidā pavērsusies pret iedzīvotāju, kas dzīvo piekrastē. Runa nav tikai par rojinieku, bet arī Mērsraga un Kolkas iedzīvotājiem."
Vilšanās par attālinātu pārvaldi, samazinātu pakalpojumu pieejamību, vāju saikni ar varu. Tie ir tikai daži no punktiem, kurus min Kristīne. Reformas rezultātā daudzas lietas centralizēja. Piemēram, daudzdzīvokļu māju apsaimniekotājs tagad ir Talsos, un viņus grūti sadabūt rokā pat vairākas dienas pēc kārtas. Papildus jāapmaksā ceļa izdevumi. Par santehniķa ierašanos Rojā no Talsiem iedzīvotājiem jāmaksā no savas kabatas.
"Ļoti daudzās jomās, skatoties uz teritoriālo reformu, patiesais slogs uzlikts uz iedzīvotāja. Ne tikai cietējs, bet arī gala maksātājs ir iedzīvotājs. Lūk, Kolka. Mums prieks, ka bērni brauc pie mums uz skolu mācīties, bet sāp, ka talantīgie bērni nevar tikt pēc pulciņiem mājās, jo transports ir tikai pēc 20.00. Piekritīsiet, tas nav normāli."
Kā liecina kāds agri no rīta uzņemts video Kolkā, tad vairāki bērni sagaida autobusu, lai dotos uz skolu Rojā. Pilnīgi visi skolas vecuma bērni no Kolkas puses iegūst izglītību Rojas vai Dundagas vidusskolās. Pērn rudenī Talsu novadā tika slēgti vairāki sabiedriskā transporta maršruti. Izmaiņu dēļ šobrīd ļoti cieš novada ziemeļu daļas iedzīvotāji, tai skaitā skolēni, jo autobuss ir vai nu pārāk agri, vai pārāk vēlu.
"Bērnus no rīta autobusā iesēdinām pl. 7.25, un mājās viņi ir vakarā 21.00," stāsta Kolkas iedzīvotāja Sigita.
Kolkas mammas šo situāciju dēvē par neadekvātu: ja bērns apmeklē kādus pulciņus, tad tie parasti beidzas ap pussešiem vakarā, bet sabiedriskais transports ir pāri astoņiem vakarā.
"Diena sanāk ļoti gara. Mēs plānojam, kur ies paēst, kā vakaru sagaidīs. Ja bērni grib iet vienkārši skolā, tad viņi laikus tiek mājās un var pavadīt laiku mājās. Bet, ja grib kaut ko papildus, tad jādomā, kas un kā."
Rojā ir brīvā laika pavadīšanas centrs "Strops", kas darbu beidz 18.30. Tad bērni vārda vistiešākajā nozīmē paliek uz ielas. "Aizslēdzas durvis, un bērns man zvana, gluži kā tāds bomzis Boriss. Kā tāda nelaimes čupiņa. Protams, mēs sēžamies mašīnā un braucam viņam pakaļ," stāsta mamma Sigita, kura dzīvo Kolkā. Nora teic, ka pašvaldība aizvien nav radusi risinājumu šādai situācijai, un cilvēki jūtas aizmirsti un atstumti.
Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta arī parakstu vākšana par sabiedriskā transporta nodrošināšanu attālākajās Talsu novada vietās. Ja iniciatīva negūs vēlamo atbalstu, vecāki vērsīsies Tiesībsarga birojā.
Novadu reforma neesot nesusi to, kas solīts un uz ko cerēts, tādēļ piejūrnieki pērn pat cīnījās par izstāšanos no Talsu novada, bet nekas tā arī nav sanācis. "Šo nevar uzskatīt par izdevušos reformu, jo mutiski un papīros dotie solījumi nav īstenoti," teic Rojas iedzīvotāja Kristīne.
Bija solīts, ka sakārtos ceļa posmu Talsi–Roja, bet joprojām uz ceļiem ielāps uz ielāpa, bedre pie bedres. Tā tas jau vismaz desmit gadus. Iedzīvotāji cerēja, ka situācija uzlabosies, taču pērn decembrī iedzīvotājiem atkal nācās vilties. Būvprojekts – gatavs, bet finansējuma – nav.
Satiekot TV3 Ziņu komandu, pirmā frāze, ko saka zemnieks Indulis Leja no Vandzenes: "Dzīve jāņem savās rokās!" Arī viņam ik pa laikam esot saķeršanās ar pašvaldību. "Tagad vaļā iet reklāmas. Tu sēdi traktorā un neko citu nedzirdi: piesolīs, izdarīs… – kādas ir sajūtas tajā brīdī? Ciest nevaru," viņš vaļsirdīgi saka.
Jācer, ka šogad būs izcila raža, smej Indulis, runājot par labību, nevis vēlēšanām. No pašreizējās situācijas cilvēki esot noguruši.
[Ko sagaidāt pēc vēlēšanām?] "Neko labu. Nē [vēlēt neies]! Nav ticības. Pašvaldībai nāk nauda no mums. Bet mums – darbiniekiem – jānopelna pašiem. Bet atbildības sajūta? Viņi ne par ko neatbild. Apkārt jau neko labu nedzird."
Talsu novadā iepriekšējās vēlēšanās bijusi viszemākā aktivitāte Kurzemē. Nobalsoja vien 29% iedzīvotāju. Novada pašvaldība vairākkārt nonākusi ziņu virsrakstos.
Deviņu pakalnu pilsētā politiskā dzīve rit kā pa kalniem. Te augšā, te lejā. Lēmējvara nav pastāvīga. Pēc pēdējām pašvaldību vēlēšanām Talsu novadā pie vadības grožiem paspējuši pabūt trīs domes priekšsēdētāji. Taču, kā smej vietējie, tas ir ne tikai šajos četros gados, arī iepriekš domei paticis mainīt vadību. Tā esot tāda kā tradīcija.
Iedzīvotāji un uzņēmēji nevar tam pielāgoties, ne augt, ne arī attīstīties. "Talsu novadā jau vairākus gadus nepaveicies ar to, ka ir sadrumstalota vara. Līdz ar to nespēj savā strapā vienoties. Bieži vien ir varas maiņa. Grūti strādāt viņiem. Iet uz attīstību. Pat nezinu, vai viņiem ir kāda vīzija, uz ko ejam," teic laikraksta "Talsu Vēstis" galvenā redaktore Sanita Liepiņa.
No tā visa cieš novads un tā iedzīvotāji. Ārste Māra Meldere savu praksi no Rojas pārcēlusi uz Talsiem. Iemesls tam ir nesaprašanās ar pašvaldību. "Talsu novads pēdējos četros gados nav izcēlies ar pozitīvām lietām. Nav bijušu glaimojošu vārdu par pašvaldību," teic ģimenes ārste.
Pēc ārstes domām, pēdējos gados medicīna novadā regresējusi. "Apstiprinātais Talsu novada pašvaldības budžets 2025. gadam. Veselībai 35 000 eiro. Ko mēs varam atļauties par šādu summu? Nevienu speciālistu, ne telpas renovēt," skaidro Meldere.
Šajos gados pensijā devušies pieci ģimenes ārsti. Viņu vietā nācis tikai viens – Dundagā, bet Sabilē ikdienā ģimenes ārsta nav. Talsu veselības centrs pārdots izsolē. Turpmāk būtisku lomu te ieņems maksas medicīna. Slimnīcā speciālisti nav pieejami.
Arī demogrāfijas rādītāji novadā ir kritiski. Aizvadītajā gadā novadā piedzimuši par 30% mazāk bērnu nekā iepriekšējos gados. Proti, tikai 206.
Talsu novada pašvaldības domes vēlēšanām pieteikti astoņi saraksti, bet domē ievēlēs 19 deputātus.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
