Ja vēlēšanu sistēmas labošana prasīs papildu miljonus, no tās varētu atteikties – neizslēdz Zviedris

Zviedris skaidro, ka aizvien notiek vērtēšanas tam, kāpēc digitālā vēlēšanu sistēma cieta fiasko. Taču viņam zināms, ka ar pašiem skeneriem kā iekārtām problēma nebija. Problēma bija ar informācijas apstrādi mākonī, kur informācijas augšupielāde prasīja milzīgi daudz laika. Un jaudas trūkuma vai tās ierobežošanas dēļ process bija ļoti palēnināts.

"Ceru, ka manas un citu kolēģu acis vairs neļaus šādas kļūdas pieļaut. Katrā ziņā tas, ko vēlos pavisam skaidri un šogad, paust sabiedrībai, kā mēs to darīsim, lai visiem būtu skaidri spēles noteikumi," sola jaunais CVK vadītājs.

Runājot par pirmajiem paveicamajiem darbiem jaunajā amatā, Zviedris norāda, ka vispirms jāapzina iekšējie resursi, lai saprastu, ar ko varēs strādāt. Tāpat viņš vēlas uzklausīt visu pašvaldības vēlēšanu komisiju vadītājus, proti, lietotājus, kas bija cietēji pašvaldību vēlēšanās. "Kamēr visiem sirsniņa ir pilna, izteikt, saprast un uzklausīt viņu priekšlikumus," teic Zviedris.

Uz jautājumu, vai Latvijai vispār vajag digitālo vēlēšanu sistēmu, Zviedris atgādina, ka Eiropas Savienībā joprojām ir vairāk nekā 20 valstu, kurās balsis skaita ar rokām un šādas sistēmas izveidei netērē miljonus, kādus ir iztērējusi Latvija.

"Pašlaik valsts ir iztērējusi miljonus sistēmas izveidē – vai vienkārši to pabīdīt malā? Tik vienkārši tas, visticamāk, nav, bet vai tas ir saremontējams – to saprast ir viens no maniem galvenajiem izdevumiem," norāda jaunais CVK vadītājs.

Zviedris izteic cerību, ka sistēmas uzlabošanas darbi neprasīs papildu tēriņus. "Vai manā redzējumā ir prasīt lielu naudu un atkal uzkāpt uz tā paša grābekļa? Noteikti nē. Ja redzēšu, ka tas prasa tikpat vai tuvu tam un nav pārliecības, ka nenonāksim tai pašām vietā, tad piedodiet, bet jāpakāpjas solīti atpakaļ."