Teritoriālā reforma Jūrmalas valstspilsētu neskāra. Tā ir turīga pašvaldība ar 60 tūkstošu iedzīvotāju, gandrīz 120 miljonu eiro budžeta ieņēmumiem un viena no tām, kas iemaksā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā.
Dodoties uz Jūrmalu, uzreiz var sastapties ar ko tādu, ko neredzēt nevienā citā pašvaldībā. Par caurbraukšanu vai viesošanos pilsētā, iebraukšanas maksa, kas nu jau ir spēkā visa gada garumā. Tomēr te ir arī kas ļoti līdzīgs citām Pierīgas vietvarām.
Ikdienišķa rosība pie dzelzceļa. Turīgā pilsēta pat "uzsauc" vilciena biļetes vietējiem, no kuriem daudzi kā tāds svārstiņš kursē turpu šurpu starp darbu Rīgā un pārējo dzīvi Jūrmalā. Te arī slēpjas pilsētas naudīguma noslēpums. Pašvaldības kasi piepilda iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi, kurus maksā pēc deklarētās dzīvesvietas, nevis faktiskās darbavietas. Centrālie rajoni labiekārtoti, iedzīvotājiem dāsni sociālie pabalsti. "Komforta pilsēta", nosaka sastaptie vietējie, bezmaksas ēdināšana skolās, arī aktīva kultūras dzīve, bet tas nenozīmē, ka neredz vietas uzlabojumiem. Lielas rindas bērnudārzos, ceļu infrastruktūra.
"Varbūt kādu bērnu laukumiņu atjaunot. Lai ir labāki tie, kas ir noguruši," saka vietējā iedzīvotāja Samanta.
"Autobusi ļoti mazi, šauri, nenāk bieži. Es ceru, ka varbūt kādreiz kāds domnieks vai [domes] darbinieks izbrauks ar autobusu gan no rīta, gan vakarā un sapratīs, ka varbūt vajag kādu uzlabojumu vai papildinājumu," saka Līga.
Paraugoties uz Jūrmalas ekonomikas vaibstiem, te ir arī savs industriālais mantojums – kādreizējā vēsturiskā Slokas papīrfabrika, vēl agrāk arī Baltijas celulozes rūpnīca. Tagad šeit gan vairāk ir tāds kā urbānā tūrisma objekts. Un arī pati Jūrmala ir kļuvusi vairāk par vietu, kur dzīvot un atpūsties, nevis strādāt un ražot. Apstrādes rūpniecības šeit gaužām maz.
Tā vietā, kā jau Latvijas vienīgajai oficiālajai kūrortpilsētai pienāktos, šeit atpūtas un izklaides iespējas, plašs viesmīlības sektors. Tajā darbojas arī jūrmalnieks Lauris Aleksejevs, kurš klāsta, ka biznesa sekmes ir ļoti atkarīgas no gadalaika un laikapstākļiem: "Jāatzīst, ar katru gadu kļūst aizvien grūtāk un grūtāk veikt uzņēmējdarbību ziemas sezonā. Sajūta, ka visi laikam lasa tās gudrās un veselīgās grāmatas un skatās video, ka pēc sešiem nevajag ēst. Es vēlētos, lai būtu vairāk kultūras un sporta pasākumu. Līdz ar to būtu vairāk viesu Jūrmalā un mums visiem būtu vairāk darba.
Ārzemju tūristus uzņemošajā pilsētā vietējās vērtības mēģina izcelt Kauguros dzīvojošā Agnija Saprovska, kura vada "Jūrmalas amatnīcu". Kultūrvēsturiskais mantojums, tam atbilstošu prasmju saglabāšana un pārmantojamība. Koklēšana, rotu darināšana, dažādu pasākumu rīkošana: "Es sapratu, ka man pietrūkst tādas tradicionālās kultūras un amatu telpas jeb vietas, kas šo visu kustinātu, veidot kādas darbnīcas un dažādas norises. Vienojāmies, ka vajadzētu dibināt jeb veidot Amatu māju Jūrmalā. Bet šobrīd viņa ir virtuāla."
Aktīvā jūrmalniece arī vada vietējo Sabiedrisko konsultatīvo padomi. Jaunas domes gaidās esot jāmācās abām pusēm būt atvērtākām un konstruktīvākām. Gan vietējai varai, gan vietējiem iedzīvotājiem: "Varbūt Jūrmala ir tāda specifiska vide, jo te ir tāds varbūt sarežģītāks politiskais strāvojums, bet noteikti, konstruktīvi veidojot iedzīvotāju, tai skaitā arī to, kuri ir aktīvi iesaistījušies NVO sektorā, sadarbību ar pašvaldību – tas būtu, es domāju, visiem ļoti vērtīgs ieguvums."
Principā to saprotot arī pašvaldībā un tiekot lēnām būvēts tilts, lai nākotnē varētu veidot dialogu un risināt pilsētniekiem aktuālus jautājumus. Līdz šim tie bijuši saistīti ar koku izciršanu, kāpu teritorijām, arī meliorāciju pēc pērnā gada vētras, kas īpaši smagi skāra tieši Kaugurus.
"Jā, es vēroju visus šos plostus. Diemžēl. Paldies Dievam, tagad jau ir viss ir saremontēts. Bērniem atkal ir tas parks un bērnu laukumiņš. Cerēsim, ka neatkārtosies," saka Vladimirs.
Jūrmalas glamūrs gan atšķaidās jo tuvāk virzās pilsētas, tā teikt, tālajam galam – Ķemeriem. Šeit par sevi atgādina arī trešais lielais biznesa virziens pašvaldībā.
Viesmīlība, atpūta un arī veselība – no dažādām skaistumkopšanas procedūrām līdz rehabilitācijai, kūrortpilsēta arī izsenis bijusi slavena ar šādiem pakalpojumiem, un, šķiet, viens no uzskatāmākajiem piemēriem tam būtu vēsturiskā Ķemeru sanatorija, kas nu jau uzskatāma par šīs nozares rēgu. Jau ceturtdaļgadsimtu konkrētā māja, saukta par Balto pili, stāv tukša un pamesta.
"Oi, nu tā ir vispār. Tā ir atsevišķa saruna. Tur man liekas ir pārpirkts un ir pārpirkts 10 reizes jau. [TV3 Ziņas: Kam lai pašvaldība pievēršas vairāk?] Ceļus! Te braukt nav iespējams! Re kur, ratiņkrēslā cilvēks. Viņš nevar pabraukt pa šejieni," saka jūrmalnieks Ojārs.
Šī vietvara bagāta ne tikai eiro izteiksmē, bet arī ar kontrastiem – te pieticīgais mijas ar ārišķīgo, taupīgums ar turīgumu, tepat vecā Jūrmala ar savu koka apbūvi, un tepat līdzās arī vērienīgas villas un grezni citi apartamenti.
Šāda situācija izveidojās gan pašvaldības nekustamā īpašuma nodokļa dāsno atlaižu dēļ, gan vēsturisku iemeslu iespaidā. Jūrmalu bija plaši iecienījuši arī austrumu bagātnieki, krievu tūristi. Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā šī plūsma apturēta. Arī populārā Jomas iela vairs ne tuvu tik rosīga, cik senāk. Kūrortpilsēta tādos kā sevis meklējumos, un arī vietējo uzņēmēju aprindās atzīst, ka Jūrmala vēl nav spējusi pielāgoties.
"Palēnām tas notiek, tas prasīs laiku. Mums ir jāsaprot, ka tā, kā saka, pārorientēšanās uz citu tirgu…Tas tomēr ir kaut kāds laiks. Vēl nē, bet es ceru, ka tas notiks un mums būs daudz jaunu viesu," saka Aleksejevs.
Pašvaldību vēlēšanās par varu Jūrmalā cīnīsies 10 sarakstu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
