Kuldīgas novadā satraukums par vēja parku būvniecību un dakteru trūkumu pagastos

150 kilometrus no Rīgas, 100 – no Liepājas un 50 km no Ventspils – pašā Kurzemes centrā atrodas Kuldīgas novads. Tas tika izveidots, apvienojot Kuldīgas, Skrundas un Alsungas novadu. Vairāk nekā 28 tūkstošu iedzīvotāju, budžeta ieņēmumi nedaudz virs 53 miljoniem eiro, no kuriem teju deviņi miljoni nāk no pašvaldības finanšu izlīdzināšanas fonda.

Par būtiskāko pašvaldībā – nu jau 30 gadu garumā ziņo reģionālais laikraksts "Kurzemnieks". Tā galvenā redaktore Daiga Bitiniece, stāstot par dzīvi novadā pēc reformas, teic: "Nav piedzīvoti nedz lieli izrāvieni, nedz arī smagi kritumi. Protams, līdz galam viss nav izdarīts. Attiecībā uz siltumtīkliem, kanalizācijas lietām, komunikācijas."

Pašvaldības, kuras apvienoja, bija ļoti atšķirīgas, un iedzīvotāji sagaida no vietvaras lēmumu detalizētāku skaidrošanu.

"Viena no problēmām – tie, kas dzīvo pagastos, cilvēki jūtas tā kā apieti, ka viņiem mazāka vērība pievērsta nekā Kuldīgai. Piemēram, kultūras pasākumiem. Bet tur rungai ir otrais gals. Pagastos mazāk cilvēku, un tad tie pasākumi maz apmeklēti," saka Daiga.

Taču ir divi jautājumi, kas satrauc teju katru. Un runa ir par medicīnas pakalpojumu laicīgu pieejamību nomaļākajās vietās, jo ne visos pagastos ir ģimenes ārsti, līdz ar to senioriem ir grūtības tikt līdz dakterim novada centrā, bet otrs jautājums – vēja parku iespējamā būvniecība.

"Mūsu pusē taisās celt vēja parkus. Iedzīvotāji apvienojušies grupās un sūta protestus," norāda Daiga.

Kuldīgā dzīvojošie cilvēki ir radoši un uzņēmīgi, sirsnīgi un draudzīgi. Viņi ir sava novada patrioti, dzīvo, atpūšas un strādā ar degsmi un aizrautību. Viesmīlības un tūrisma nozare ir nozīmīga pilsētas ekonomikas sastāvdaļa, kas veicina pilsētas attīstību, vienlaikus saglabājot tās kultūrvēsturisko mantojumu.

2023. gada rudenī Kuldīga iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Te darbojas daudzi mazi uzņēmumi. Cilvēki ne tikai attīsta savu biznesu, bet arī daudzi labprāt grib dzīvot. Taču…

"Ir problēma, ka īsti nav kur dzīvot. Nav tā, ka nevar nopirkt, bet tie ir ļoti dārgi. Un zinot, ka cilvēki grib pirkt, cena tiek turēta. Tas pats ar īri," saka Daiga.

Reforma Kuldīgas novadu būtiski mainīja. Tā, piemēram, Skrundas iedzīvotāji par pamatotāku uzskatīja pievienošanu Saldus novadam, bet Alsungas iedzīvotāji gribējuši palikt neatkarīgi. Atsevišķi cilvēki pat vērsās Satversmes tiesā.

Tuvojoties Alsungai pa līkumoto ceļu no Kuldīgas puses, nevar nepamanīt norādi, uz kuras lepni rakstīts – Suitu Kultūrtelpa. Paši alsundznieki sevi dēvē par konservatīvākajiem Latvijā. Tā ir viena no vislatviskākajām vietām valstī.

Alsunga jau teju 400 gadu ir vēsturisks Suitu novada centrs, kas plaši pazīstams ar savām dziesmām, krāšņiem tautas tērpiem, tradīcijām un ticējumiem.

Suitu sievas par pārmaiņām saka tā – ne vienmēr tās ir patīkamas, bet ir jāsadzīvo.

"Kad bija pašiem savs novads, tad par savu maku paši noteicām. Tagad lieta pakārtota vairākiem priekšniekiem. Bet nevaru teikt, ka ir slikti. Mums Alsungā kā nekur citur, – daudzas biedrības. Tiek bagātināta kultūrvide un citas lietas," saka Alsungas etnogrāfiskā ansambļa "Suitu sievas" dalībniece Santa Galiņa.

"Man nebija slikti ne tanī laikā un nav šobrīd. Viss notiek. Dziedam, darbojamies, braucam visur, kur vajag," saka Alsungas etnogrāfiskā ansambļa "Suitu sievas" vadītāja Ilga Pavāre.

Tikmēr Alsungas amatmājā agrā rītā ir liela rosība. Uz radošās darbnīcas nodarbībām ieradušās vairākas dāmas, lai darinātu suitu tautas tērpu.

Daudzus gadus biedrību "Etniskās kultūras centrs "Suiti" vada Dace Martinova. Viņa secina: sadarbība ar pašvaldību ir veiksmīga, suitu kultūras mantojuma uzturēšanai ir lielāks atbalsts: "Pēdējos trīs gadus Kuldīgas pašvaldība piešķīra ļoti nozīmīgu finansējumu, lai mēs šo mantojumu koptu, attīstītu."

Taču ir pieaugusi birokrātija lēmumu pieņemšanā.

"Ir grūtāk! Garāki ceļi, lai dabūtu informāciju nekā tas bija, kad bijām tikai Alsungas novadā," saka grāmatvede Kristīne Miķelsone.

Alsungas iedzīvotāji atgādina: nav tikai novada centrs. Ir arī lauki! "Arī šeit cilvēki grib dzīvot, iet atpakaļ, bet nav kur dzīvot. Nav infrastruktūras, nav autobusu, kā izbraukāt uz centru," saka Kristīne.

Arī uzņēmējiem, kas darbojas ārpus Kuldīgas, īpaši svarīga ir infrastruktūra, sakārtoti ceļi.

Mazajā Īvandes pagastā teju 40 gadus darbojas kokapstrādes uzņēmums "Planka".

"Es nekad neesmu lolojis cerību, ka man te būs asfalts. Pie šīs situācijas perspektīvu nesaredzu. Diemžēl. Dzīvot te, nomaļā vietā un attīstīt kaut kādu augstas klases ražošanu, tas ir absurdi. Par to mani brīdināja 40 gadus atpakaļ, ka tā tas būs, un tā tas ir.  Šis nostūris pagastā izmirst. Vecie cilvēki nomirst, jauno ļoti maz. Mājas nopērk un izmanto kā vasarnīcas. Kuldīgas novada pašvaldībā – ar vadību viss ir kārtība, vienīgais, jāskatās, vai pašvaldībai savām vajadzībām tik lieli izdevumi ir vajadzīgi, lai sevi uzturētu. Ja pašvaldība paliek par vienu no lielākajiem darba devējiem, tas ir tā dīvaini," saka SIA "Planka" vadītājs Dzintars Knupke.

Citi uzņēmēji no intervijas atteicās, norādot, ka ar pašvaldību noslēgts pamiers! Un tas nozīmē, ka par vietvaru viņi teiks vai nu labu, vai neko.

Tikmēr Kabilē sastapto iedzīvotāji noskaņojums par gaidāmajām vēlēšanām ir neitrāls. "[TV3 Ziņas: Iesiet vēlēt?] Domāju, ka ne. Nav intereses. Tas nav vajadzīgs."

"Tā kā strādāju skolā, tad mums katru gadu arvien samazina budžetu. Tādā ziņā nav nekas uz labo pusi gājis, telpas tādas pašas, tas nekas, ka bērnu mazāk. Tie paši izdevumi vien ir," saka Kabiles iedzīvotāja Rita.

"Atklāti sakot, nezinu, par ko var vēlēt. [TV3 Ziņas: Bet iesiet?] Droši vien, kā jau visi! Jādomā par cilvēkiem, nevis savu ādu, kas ilgāk noturēsies pie varas," saka Kabiles iedzīvotājs Jāzeps.

Kuldīgas novada pašvaldības domes vēlēšanām pieteikti 7 saraksti. Par 15 deputātu krēsliem sacentīsies 103 kandidāti.