"Runā krieviski! Nesaprotu." Daugavpilī aktuāls ir etnisko attiecību jautājums un daļu satrauc opozīcijas neesamība

Latvijas otrajā lielākajā pilsētā ir 86 000 iedzīvotāju. Daugavpils platība ir 72 kvadrātkilometru. Pilsētas budžets ir 175 miljoni eiro. Taču ievērojama daļa – 27 miljoni – tiek dotēti no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda.

Papildu tam vēl gandrīz 1,4 miljonus eiro Daugavpils saņem dotācijā no valsts. Kļūt pašpietiekamai pašvaldībai, kas nav atkarīga no finanšu palīdzības, jābūt vienam no domes galvenajiem uzdevumiem. Uzskata Daugavpils Universitātes rektors Arvīds Barševskis.

"Protams, darīt visu iespējamo, neiespējamo, lai piesaistītu, lai radītu labvēlīgākus apstākļus investoriem. Lai vairāk varētu ienākt pilsētā investori, jo tās būs darbavietas," viņš saka.

Reģistrētais bezdarba līmenis ir 6,5%. Lai gan tas ir viens no zemākajiem Latgalē, bezdarbnieku skaits pārsniedz Latvijas vidējo rādītāju.

130 cilvēkus ar darbu nodrošina uzņēmums "Nexis Fibers" – vienīgais Baltijas valstīs, kas ražo ķīmisko šķiedru. No tās pēc tam top tīkli un virves, arī kovboju laso, ko ražo ASV.

Ar 30 miljonu eiro vidējo gada apgrozījumu šis ir viens no lielākajiem uzņēmumiem reģionā. Katru gadu vairākus miljonus tas iegulda ražotnes modernizēšanā.

"Es pat teiktu, ka mēs esam viens no atslēgas uzņēmumiem Daugavpilī, kas nodrošina stabilas darba vietas," saka uzņēmuma ģenerāldirektors Toms Andersons, kurš gan ir liepājnieks.

"Liepāju nevar salīdzināt ar Daugavpili. Mēs katrs atrodamies katrā Latvijas pusē. Liepāja tomēr ir ostas pilsēta. Tur ekonomika tomēr attīstās straujāk un ir tāda uz pozitīvākas nots. Daugavpils, nav noslēpums, kā reģions, kā Latgale ir viens no investīcijām nebagātākais. Tātad ir kur attīstīties, ir kur tiekties," norāda Andersons.

Kopš iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām iedzīvotāju skaits Daugavpilī samazinājies par aptuveni četriem procentiem, kas ir straujāk kā valstī kopumā. Zem valsts vidējā līmeņa šeit ir algas. Kopprodukts uz vienu iedzīvotāju – starp zemākajiem 10 lielo pilsētu konkurencē. No Daugavpils atpaliek tikai Ogre un Jūrmala.

Arvīda Barševska vērtējumā ar sadzīviskajām problēmām dome tiek galā, pašvaldība domājot arī par attīstību. Taču traucējot ģeogrāfiskais novietojums: "Šis te robežas tuvums. Pašlaik šajā ģeopolitiskajā situācijā tas drusku varbūt apgrūtina arī aktīvāku investoru ienākšanu pilsētā."

Daugavpils, viņaprāt, cieš arī sliktās publicitātes dēļ: "Par Daugavpili parasti, vai nu sliktu vai nu neko." Universitātes rektors tomēr sevi sauc par Daugavpils patriotu. "Man šeit patīk. Tomēr salīdzinoši mazāka pilsēta, nav tā burzma. Un kopumā jau pilsētā viss notiek," teic Barševskis.

Daugavpilieši stāsta, ka pilsēta attīstās un kļūst arī latviskāka. Tomēr latviešu ir tikai 20% un pilsētā joprojām dominē krievu valoda. "Runā krieviski! Nesaprotu," atteic kāds TV3 Ziņu uzrunātais iedzīvotājs.

Tāpat Daugavpilī tik pat kā nav redzami Ukrainas karogi. "Gribētos konkrētāk redzēt atbalstu Ukrainai un konkrētāk redzēt arī kritiskas un citas iebildes arī Krievijas militārajai agresijai," konstatē biedrības "Cita Daugavpils" valdes priekšsēdētāja Inga Belousa.

Viņa daudz enerģijas velta, lai aktivizētu 25 Daugavpils apkaimes un panāktu, ka pašvaldība vairāk ieklausās savos iedzīvotājos:

"Man liekas, ka apkaimju kopienas ir ļoti spēcīgs rīks, ļoti spēcīgs instruments, lai mēs arī sabiedrības līdzdalību veidotu. Noteikti uzlabojama varētu būt komunikācija un tas, ka mēs, iedzīvotāji, redzam un varam sekot līdzi savu iesniegumu izskatīšanai. Noteikti arī komunikācijas kultūra varētu būt uzlabojama, jo mums ir ļoti spēcīgi vajadzīgs dialogs ar pašvaldību," vērš uzmanību Inga Belousa.

Vismaz daļu daugavpiliešu uztrauc drošības situācija un bažas raisa, vai visi kandidāti ir lojāli Latvijai.

"Mani ļoti uztrauc drošības jautājums Daugavpili tīri tāpēc, ka mēs esam ļoti tuvu austrumu pierobežai. Mums ļoti aktuāls jautājums "kam pieder Krima?" pilsētas kontekstā. Uzdodot šo jautājumu katra saraksta līderim, tur noteikti nebūs vienprātības," atklāj portāla "Chayka" žurnāliste Anna Luīze Ruskule.

Kā stāsta žurnāliste, šajā sasaukumā savu varu nostiprinājis mērs Andrejs Elksniņš un opozīcija domē faktiski neesot: "Mēs te varam runāt par tādu kā varas vertikāli. Jebkurš iedzīvotājs zina, ka ātrāk un efektīvāk radīs risinājumu kādai problēmai, vienkārši pa taisno uzrakstot pilsētas mēram."

Arī aktīvisti Ingu Belousu uztrauc tas, ka Daugavpilī ir tikai formāla opozīcija: "Redzu, kā konkrētu partiju tagadējie pārstāvji darbojas, un vēlos, lai šī sadarbība būtu daudz konstruktīvāka un varbūt arī ne tikai formāla opozīcija. Bet arī lai opozīcija būtu tāda, kas palīdz līdzsvarot lēmumu pieņemšanu."

Vai domē būs reāla opozīcija? Tā arī ir šo vēlēšanu galvenā intriga Daugavpilī. Šeit neviens nešaubās, ka amatu saglabās līdzšinējais mērs Andrejs Elksniņš.

Lai pārliecinātos par mēra popularitāti, pietiek aprunāties ar dažiem nejauši uz ielas sastaptajiem daugavpiliešiem.

"Es mīlu savu pilsētu. Man patīk mana pilsēta. Man patīk mūsu mērs Andrejs Elksniņš. Man ļoti patīk viņa darbs. Es redzu rezultātu, kā viņš strādā," domā daugavpiliete Irina.

Uz jautājumu, vai viņu apmierina domes darbs, vai arī viņš vēlētos pārmaiņas, daugavpilietis Ričards atbild: "Kopumā apmierina. Es neteiktu, ka es zinu, kā vajadzētu domei strādāt un kas ir tas izcilais variants, un kāds tagad ir variants. Bet tas variants, kāds ir tagad un no tām ziņām, ko dzirdu un redzu, kas notiek apkārt, jā – man tas patīk."

Taču TV3 Ziņas sastop arī daugavpiliešus, kuri dažādu iemeslu dēļ uz iecirkni nemaz nedosies.

"Nu, negribu! Negribu! Vienkārši negribu un nebalsošu. Nezinu, par ko balsot, godīgi sakot. Nav neviena pretendenta, par kuru gribētos iet un balsot. Bēdīgi. Ļoti bēdīgi, bet tā ir," stāsta vietējā iedzīvotāja Viktorija.

Kāda cita iedzīvotāja uz jautājumu, vai dosies balsot, atbild: "Nē! Es esmu nepilsone. Es te dzimusi un neesmu pilsone."

Tie, kuriem ir balsstiesības, Daugavpilī varēs izvēlēties kādu no 10 sarakstiem.