Trešdaļa balsotāju izvēli izdara pēdējā brīdī. Tas rezultātos var radīt pārsteigumus, teic Kaktiņš

"Vērtējot iepriekšējo vēlēšanas dienu aktivitāti, kāds sociālajos tīklos bija paskaitījis, ka tas ir par naga melnuma tiesu vairāk nekā iepriekš. Tas netieši varbūt liecina, ka kopumā aktivitātes līmenis būs nedaudz lielāks. Taču mēs zinām, ka parasti uz pašvaldību vēlēšanām lielākā daļa vēlētāju neaiziet," skaidro Kaktiņš.

Viņš norāda, ka vēlēšanu sakarā bieži tiek piesaukts liktenis, proti, katra balss noteiks partiju un deputātu likteni jeb iespēju iekļūt pašvaldību domju sastāvā. Taču iedzīvotājiem ir grūti pašvaldību darbībā likteni saskatīt, un ar to arī skaidrojama ierasti zemākā aktivitāte tieši šajās vēlēšanās.

Rīgā gan situācija ir mazliet atšķirīga. Tur arī paši politiskie spēki visādā veidā savu aģitāciju mēģina saistīt ar likteni.

Kas attiecas uz vēlēšanu rezultātiem, Kaktiņš piekrīt, ka katra balss ir ļoti, ļoti svarīga.

"Patiesībā ir tā – jo zemāks aktivitātes līmenis, jo lielāka varbūtība, ka var tikt pārvarēta minimālo procentu barjera, ievēlēts kāds deputāts vairāk vai mazāk no konkrēta spēka. Ja aktivitātes līmenis būtu lielāks, būtu nosacīti lielāka stabilitāte. Mazāks aktivitātes līmenis būtībā nozīmē, lai pārvarētu "barjeru", ir nepieciešams ļoti maz balsu. Teiksim, ja tu samotivē visus savus radus un kaimiņus, kuru nav īpaši daudz, pēkšņi var izrādīties, ka tu tiec par deputātu. Jo zemāks aktivitātes līmenis, jo lielāka nozīme katrai balsij," skaidro Kaktiņš.

Sociālajos tīklos daudz minēts, ka balstiesīgie nezina, par ko politisko spēku atdot savu balsi. Uz jautājumu, cik daudz ir spontāno vēlētāju, proti, tādu, kuri savu lēmumu pieņem vien vēlēšanu iecriknī, Kaktiņš norāda – ļoti daudz.

"Tas saistīts ar to, ka partijām, politiķiem ļoti bieži šķiet, ka viņiem ir elektorāts. Jautājums ir, ko mēs saprotam ar šo vārdu? Es ar to saprastu kaut kādu cilvēku kopumu, kuriem ir vairāk nekā viens iemesls, lai balsotu par partiju X. Ja mēs ņemam šādu kritēriju, tad lielākajai daļai ir grūtības atrast otru iemeslu. Kā rezultātā, kad taisām aptaujas, lielākā daļa kādu partiju nosauc. Bet, ja prasām, vai faktiskajās vēlēšanās patiesi tiks balsots par šo partiju, izrādās, lielai daļai izvēles nav nemaz tik stabilas. Piemēram, Rīgā pirms pāris nedēļām SKDS veiktā aptaujā katrs trešais teica, ka vēlēšanu dienās, iespējams, būs pārdomājis. (..) Ja liekam kopā tos, kas vispār nenosauc partijas, un tos, kas var pārdomāt, mēs dabūjam teju pusi no visiem vēlētājiem," atklāj Kaktiņš.

Attiecīgi, ja tikai trešdaļa no balstiesīgajiem dodas vēlēt, bet vēl trešdaļa saka – varētu pārdomāt, galu galā ir milzīga daļa vēlētāju, kas nezina, par ko atdot balsi.

"No citām priekšvēlēšanu aptaujām redzam, ka katrs desmitais atzīst – savu izvēli izdara tikai vēlēšanu iecirknī. Citi izdomā vēlēšanu dienas rītā pirms došanās uz iecirkņa. Vēl ir tādi, kas dienu vai divas pirms vēlēšanām nolemj. Galu galā sanāk trešā daļa vēlētāju. Tas nozīmē, ka visādi pārsteigumi, brīnumi, kas pēkšņi var būt, potenciāls ir ļoti liels," norāda Kaktiņš.

Viņš arī pastāsta, ka gala lēmumu ietekmē dažādi faktori, tostarp vēlēšanu kampaņas, skandāli, kā arī ļoti liela nozīme ir priekšvēlēšanu debatēm.