Reformas rezultātā Tukuma novads kļuva par vienu no lielākajiem novadiem Latvijā, tajā apvienoti četri iepriekšējie – Tukuma, Kandavas, Jaunpils un Engures – novadi. Šeit dzīvo nepilni 50 tūkstoši iedzīvotāji, un pašvaldības maciņā ir ap 80 miljoniem eiro. Šogad gandrīz astoņus miljonus Tukuma novads saņems dotācijās no turīgākam pašvaldībām.
Lai reformas rezultātā tiktu izveidots Tukuma novads, bija jālauž sen pastāvošās kultūrvēsturiskās robežas – novadam pamatīgi iestiepjoties gan Kurzemē, gan Zemgalē. Kandava bija tik neapmierināta ar tās pievienošanu Tukumam, ka reformu pat apstrīdēja Satversmes tiesā.
Arī četrus gadus vēlāk skaistās Kandavas vecpilsētas ielās satikto iedzīvotāju noraidošā attieksme ir saglabājusies. Cilvēki teic, noticis tas, ko viņi paredzēja – par Kurzemes Šveici dēvētā kalnainā mazpilsēta nu ir atstāta novārtā. "Varēja būt labāk, ja mēs būtu atsevišķi, nevis pievienoti, tad bija labāk! Bet tagad nē!" saka Inese. Arī Indulim līdzīgs viedoklis, viņš stāsta, ka Kandavai iet "ne visai labi". "Kad bijām mēs paši, bija daudz labāk."
"Mums vienkārši Kandavā viss stāv uz vietas, paskaties, kādas tās mājas ir – viss nesakopts, tur augšā vispār pusdegusi māja stāv, tā nodega, un tā viņa tur karājas, nevienam viņu nevajag vairāk. Varētu nojaukt un miers, lai Kandavai cits skats, bet tagad atbrauc ekskursanti un Kandava ne pēc kā neizskatās!"
Kandavnieki kā sāpīgu problēmu min darba trūkumu. Guntis ik dienu brauc strādāt uz pārtikas ražotni Pūrē, bet aprūpētāja Tatjana uz darbu mēro vēl tālāku ceļu.
Tatjana ik dienu pārvietojas ar sabiedrisko autobusu, lai dotos uz Tukumu, kur strādā pansionātā "Rauda". Apmēram divas trīs stundas viņai nākas pavadīt autobusu pieturās. Kandavā piemērotu darbu viņa atrast nevar.
Tikmēr lielai daļai Tukuma iedzīvotāju darba jautājumus risina galvaspilsētas tuvums un ērtie transporti savienojumi ar Rīgu. Ne bez iemesla Tukumu mēdz dēvēt par Rīgas guļamrajonu. To apstiprina arī Svetlana, kura auklē mazdēliņu, kamēr vecāki – galvaspilsētā.
"Mums novadā ir ļoti labi. Skola abiem lielajiem bērniem, un mazajam ir bērnudārzs, tikai vecāki braukā uz Rīgu strādāt. Labāka novadā varētu būt medicīna, medicīna un vēlreiz medicīna! Kā jau jūs zināt, ļoti lielas rindas. Rindas ir bezgala lielas."
Ilze stāsta, ka pie ārstiem dodas uz Rīgu, jo tur rindas ir īsākas. Rīgas ārsti pieņemot tikai galvaspilsētā veiktus izmeklējumus.
Tukuma vēsturiskais centrs pēdējos gados ir ievērojami sakopts un atjaunots. Ir restaurētas vairākas vēsturiskas ēkas, labiekārtotas ielas, laukumi un gājēju zonas, padarot pilsētas centru pievilcīgu kā vietējiem iedzīvotājiem, tā tūristiem.
Jau vairākas desmitgades par notiekošo pašvaldībā raksta "Neatkarīgās Tukuma Ziņas". Galvenā redaktore stāsta, tieši pēdējos gados redzams, kā sistēmiski tiek sakārtotas saimnieciskās lietas pilsētā, piemēram, beidzot reāli tiek pārraudzītas kapitālsabiedrības, atrisinātas sen pastāvošas problēmas ar pilsētas atkritumu apsaimniekošanu un ielu apgaismojumu. "Godīgo sakot, nebiju gaidījusi tādu darbu apjomu aizvadītajos četros gados, tieši šajā saimnieciskajā ziņā!" teic NTZ redaktore Ivonna Plaude.
Galvassāpēs joprojām sagādā privātīpašniekiem piederošās nesakoptās ēkas Tukuma vēsturiskajā centrā, bet pamazām to risina.
"Līdz tam par Tukumu teica, ka šī ir plastmasas logu pilsēta, ka ir atļauts un pieļauts būvvaldē vecajās ēkās iebūvēt šos plastmasas logus. Principā vecpilsēta ir sabojāta. Nu tad tagad ir atvēlēti līdzekļi jumtiem, plastmasas logu nomaiņai ir papildu nauda. Tā pamazām, soli pa solim, sistēmiski, kārtu pa kārtai attīstība tiešām acīmredzami ir kāpusi uz augšu."
Bet vissmagākā situācija ir ar sociālo palīdzību trūcīgākajām novada ģimenēm un senioriem, īpaši tas jūtams pagastos.
"Bieži vien tiem cilvēkiem, kam tā palīdzība ir vajadzīga, tā ir vajadzīga ik dienas! Tas mani jau agrāk ir pārsteidzis, ka mums taču to cilvēku ir tik maz, un liekas, ka katru varētu izlolot, bet regulāri mēs redzam, ka mums caur to sociālās palīdzības sietu izkrīt cauri cilvēki, un tagad viņi izkrīt vēl vairāk. Viņi ir tālāk, un pagastos uz vietas vairs nav tā sociālā darbinieka."
Jau rudenī Tukuma novads kļūs par vienu ražojošo uzņēmumu bagātāks. Viens no Latvijas lielākajiem kokrūpniekiem Andris Ramoliņš investējis vairāk nekā 30 miljonu eiro apmērā, lai atvērtu modernu koksnes akustisko plātņu rūpnīcu. Ražotne būs maksimāli automatizēta, taču tik un tā sagādās aptuveni 60 darba vietas. Pašvaldība nākusi pretī, noasfaltējot 30 metrus pievedceļu jaunajai rūpnīcai.
"Protams, ka mums bija svarīgi, lai mēs varētu šeit, Industriālā parkā, kur šī ir pirmā tāda rūpnīca, bet šeit ir vēl 300 hektāri teritorijas, kur noteikti ir arī vieta citiem uzņēmējiem," stāsta kokrūpniecības un mežsaimniecības uzņēmuma "Stiga RM" īpašnieks Andris Ramoliņš. "Šeit būtu iespēja pievilkt pilsētas ūdeni un pilsētas kanalizāciju, jo tas ļoti atvieglotu un samazinātu mūsu izmaksas."
Ramoliņš gandarīts, ka Tukuma dome izskauž birokrātiju, būvvalde nu daudz raitāk pieņem lēmumus, un tas palīdz uzņēmējiem strādāt ātri. Kokrūpniekam ir ražotnes arī Kuldīgā un Ogrē, viņš novērojis – uzņēmējdarbības vide pamatīgi uzlabojusies.
"Beidzot es jūtu, un nekad iepriekš tā nav bijis, bet pēdējos trijos četros gados, es izteikti jūtu to, ka uzņēmēji ir vajadzīgi! Novads prasa: "Ko tev palīdzēt?" Preventīvi prasa, nevis, kad mēs ejam kā lūdzēji ar izstieptu roku. Tagad ir otrādi: "Ko var uzlabot, ko var izdarīt?"
Par vēlētāju balsīm Tukuma novadā sacentīsies 126 kandidāti no septiņiem saraksti. Domē jāievēlē 19 deputāti.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
