Valmieras novadu varētu apskaust daudzi, taču šeit netrūkst arī problēmu un vietējiem ir ko teikt

Valmieras novadā reformas rezultātā apvienojās Valmieras pilsēta un septiņi novadi. Satversmes tiesā reformu apstrīdēja Mazsalacas novads, bet tiesas spriedums bija nelokāms: viss atbilst pamatlikumam! Izveidota pašvaldība ar 53 000 iedzīvotāju. Budžeta ieņēmumi ir 137 miljonu eiro un tikai neliela daļa jeb 8,7 miljonu nāk no pašvaldības finanšu izlīdzināšanas fonda.

Klāt jaunā tūrisma sezona. Tai cītīgi gatavojās Latvijas lauku saimniecības – arī Ilze un Valters Mitāni.

"Jēru klubs" ir zemnieku saimniecība Mazsalacā, kas ar aitkopību sāka nodarboties pirms 14 gadiem, iegādājoties pirmās deviņas aitas. Saimnieki atzīst: uzsākot lauku tūrisma uzņēmējdarbību, lielu grūtību nav bijis.

"Uzņēmējam novadā galvenais ir, lai pašvaldība netraucē. Tagad, kad viņa ir Valmierā, traucē vēl mazāk. Tas ir pozitīvi," pauž Valters Mitāns.

Novadu reforma saimniecību nav skārusi. Valters teic: katrs atbildīgs par sevi. Par pašvaldību arī nevarot sūdzēties, jo interesi par savējiem – tā izrāda.

"Tur roku uz pulsa. Informē par projektiem un citām lietām. Brauc ciemos un reizi gadā nočeko, kā mums te iet," saka Ilze Mitāne.

Valmiera no Mazsalacas ir teju 40 kilometru attālumā, līdz ar to visa novada pārvalde – ir diezgan patālu.

"Tas, kas man nepatīk, no tā, ka Valmiera ir tālu un kad ir projekti, šeit, kas tiek Mazsalacā attīstīti, ir sajūta – vai vietējiem tas ir vajadzīgs? Vai tas ir vajadzīgs Valmierai? Ka atbrauc pie mums un saka, – "o, forši! jums būs izgaismots celiņš". Bet uz vietas cilvēkiem ir citas vajadzības," teic Valters.

Lauku teritorijās ļoti svarīgi attīstīt un atbalstīt uzņēmējdarbības vidi, bet šobrīd visa rosība notiekot ap centru, spriež zemnieks: "Es gribētu, lai Valmieras novads, kas ir spēcīgs uzņēmējdarbības attīstīšanā, un Valmiera ir paraugs visā Latvijā, ka uzņēmējdarbības attīstību arī ārpus Valmieras centra akcentētu. Lai ģimenes paliek te dzīvot un nemeklē vietas citur."

Tikmēr blakus esošajā Rūjienā nedaudz lielāka rosība. Vietējie atzīst, pilsēta pēdējos gados attīstījusies.

"Rūjienas labiekārtojums stipri uz labo pusi, ielas, parki, puķes. Stadions ir. Ielas sakārtotas. Dzīve uz augšu gājusi," saka Rūjienas iedzīvotāja Maija Šmite.

"Viss kārtībā, nav par ko īpaši sūdzēties. Ir pasākumi, viss kaut kas notiek," teic rūjieniete Liene.

Vietējais uzņēmums "Rūjienas saldējums", kas ir lielākais darba devējs apkaimē, nodarbina ne tikai pilsētas, bet arī citu pagastu iedzīvotājus – kopumā 140 darbiniekus.

Runājot par biznesa vidi novadā, uzņēmuma vadītājs ir kodolīgs: valsts mēroga izaicinājumi atspoguļojas arī pie viņiem. Un viens no būtiskākajiem aspektiem – darbaspēka trūkums.

"Matemātiski aprēķini parāda nelāgu ainu Latvijā pēc 100 gadiem. Ja tagad mums ir viens miljons, tad pēc 100 gadiem 3 reizes mazāk. Varam padomāt, kāda valsts būsim, kādi iedzīvotāji, ko darīsim? Dažkārt jāatvadās no ilūzijām un jāsāk domāt stratēģiski objektīvi. Ņemot vērā demogrāfijas izaicinājums, kuri nav vienkārši risināmi, mums būs vajadzīgi viesstrādnieki Latvijā, vai mēs to gribam vai ne," pauž SIA "Rūjienas saldējums" vadītājs Igors Miezis.

Valmieras novads mērķtiecīgi tiek veidots kā industriāls reģions, taču no ideāla tas ir ļoti tālu. "Tālu, pat par spīti tam, ka novada ceļu infrastruktūras stāvoklis ir ok, bet izglītības sistēma… Liels izaicinājums ir dzīvojamais fonds. Ja gribam piesaistīt cilvēkus un labāk piesaistīt augsti kvalificētus, jānodrošina normāli dzīves apstākļi," norāda Igors Miezis.

Ir problēmas, kuras lokāli atrisināt nevar, jo kopumā situācija visā valstī ir sarežģīta. Piemēram, jau pieminētā izglītības sistēma, medicīna… Vienam novadam sokas labāk, citam – ne tik ļoti.

Valmieras apkaimē pensijas vecuma sasniegšanas dēļ pēc dažiem gadiem praksi varētu pārtraukt vairāki ģimenes ārsti.

Starp viņiem ir arī ģimenes daktere no Ēveles pagasta Anna Šakare, kura te strādā un dzīvo jau vairāk nekā 40 gadu: "Diemžēl tā tas ir, lauki izmirst. Un cilvēku vairāk nepaliek. Pamata darbavietas – Valmierā, Strenču slimnīcā. Praktiski nekā nav. Skola likvidēta, pasts likvidēts. Lielākas ražotnes arī pārvākušās tuvāk pilsētai."

Savus pacientus viņa brīdinājusi, ka drīzumā varētu nākties meklēt citu ārstu: "Pacienti tik ļoti satraukušies par to. Bet saku, ka neesmu mūžīga un kādā brīdī darbiņš būs jāatstāj. [TV3: Esat runājusi ar saviem kolēģiem, teikusi: "Lūdzu, nāciet! Te būs brīva vieta.] Haha… Ziniet, to jau mēs tā gribētu, ka būtu tā. Ar tiem darbiniekiem tā nemaz nav. Uz to medicīnu un uz laukiem neraujas."

Turklāt attālākajās vietās dzīvojošajiem, īpaši pensionāriem, ir liela problēma nokļūt līdz savam ārstam. Īpaši ziemā, kad ceļi ieputināti. "Nav arī tāda liela ieinteresētība no pašvaldības puses. Cilvēks zvana un jautā, kādas iespējas? Mēs varētu pat samaksāt, bet nezinām, kam prasīt," vērš uzmanību Anda Šakare.

Pret administratīvi teritoriālo reformu bija Strenči. Tās iedzīvotāji savu dzīvi gribējuši organizēt kopā ar Valmieru, nevis Valku, kā tas tika piedāvāts.

Pirms pieciem gadiem Strenču iedzīvotāji pauda savu nostāju īpaši pārliecinoši. Smagā tehnika pat divreiz izripoja ielās, skaidri norādot, pie Valkas viņi atpakaļ negrib. Vēsturiskie argumenti palika otrajā plānā, jo iedzīvotāju viedoklis bija skaļš un nepārprotams. Tā Valmieras novads tika pie Sedas, mazpilsētas ar savu stāstu un īpašo vēsturi.

Seda bija viens no jaunveidotā novada lielākajiem izaicinājumiem. Un, lai gan vietējie atzīst – dzīve te uzlabojusies, lielā sāpe esot tā, ka blakus esošajiem Strenčiem tiekot vairāk naudas.

"Mēs priecātos, ja Sedas bērniem būtu iespēja interešu izglītību attīstīt. Sports, radošas nodarbības, ko vadīt mājas tuvumā. Šajā brīdī tās ir Strenčos, Valmierā. Varētu šo jomu attīstīt. Vēl vajag drusku pacensties pašvaldībai līdz vienlīdzībai," saka biedrības "Cerības pakāpiens" dalībniece Laura Liepa.

"Jūs redzat, mūsu laukums, apaļais! Ziedu nav. Jūs caur Strenčiem braucāt, redzējāt? Nu, tā ir mūsu lielā sāpe," stāsta biedrības "Cerības pakāpiens" dalībniece Gunta Ungure.

Bet ar dzīvi Valmierā ir apmierināti tās pilsētas iedzīvotāji. Lai gan arī te ir novērojams dzīvokļu trūkums, īpaši īres dzīvokļu segmentā, un tas apgrūtinot jauniem cilvēkiem un ģimenēm apmesties novada centrā.

"Visi lepojamies ar to, kas pie mums notiek. Un notiek daudz kas. Ļoti tiek domāts par iedzīvotājiem, jaunie projekti, kultūra, viss ir. Sports ir. Teātris ir. Mums viss ir. Daudzi mūs apskauž," apliecina Valmieras iedzīvotāja Ina.

"Vienīgais, kā man pietrūkst, ir kvalitatīvs kultūras piedāvājums. Teātris ir, kurā strādāju, bet nav nekādu izstāžu. Viena izstāde muzejā, kas ir labs muzejs, renovēts, ar vienu krājumu, bet viss jau 50 reizes redzēts. Nav kvalitatīvas koncerta zāles. Ja aizej uz kultūras centru, kauns par tiem cilvēkiem, kas uzstājas, jo ir padomju laika zāle. Viss čīkst un grab," saka Valmieras teātra aktrise Ieva Puķe.

Tikmēr Valmieras pievārtē – apjomīgs būvlaukums. Oficiāls plakāts vēsta, ka te top Liepkalnu maiznīca! Kopumā Valmierā šogad taps piecas jaunas rūpnīcas, un tas ir nozīmīgs solis novada attīstībai.