Zvārtava bez veikala, bet Valkā trūkst atpūtas iespēju. Kā dzīvo mazākā pašvaldība Latvijā?

Kad tika veikta novadu reforma, pie Valkas neviena cita pašvaldība pievienoties nevēlējās, organizējot pat protestus un vēršoties Satversmes tiesā. Tādēļ Valka tagad palikusi par mazāko pašvaldību Latvijā. Kāds vēlēšanu priekšvakarā ir iedzīvotāju un uzņēmēju noskaņojums Ziemeļlatvijā?

Novadu reformas laikā Valkas novads saglabāja savas līdzšinējās robežas. Tas aizņem 906 kvadrātkilometru platību, un tajā dzīvo nepilni 8300 cilvēku. Novada budžets ir teju 20 miljoni eiro, no kuriem gan vairāk nekā divi miljoni nāk no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda.

Ja Valkas novads pēc iedzīvotāju skaita ir šobrīd mazākā pašvaldība Latvijā, Zvārtava ir mazākais pagasts šajā Ziemeļlatvijas pašvaldībā. Lielākais ciems šeit ir Kalnaine – tajā tiešām paugurains reljefs, daudz iekoptu privātmāju, kurās, pēc statistikas datiem, dzīvo nedaudz virs 100 cilvēku, taču dienas vidū tur gaužām kluss. Viss gan mainās brīdī, kad ap pusdienlaiku ierodas autoveikals.

Baltā busiņa ierašanās ik ceturtdienu šejieniešiem ir gaidīts notikums, jo visā Zvārtavas pagastā vairs nav palicis neviena paša veikala.

"Tas variants, ka veikala nav, jā. Autoveikals vienīgi. Tuvākais veikals Gaujienā, ja vajag maizi vai kaut ko tādu, tad brauc uz turieni. Ja nav transporta, tad ar kājām," saka Zvārtavas pagasta iedzīvotājs Jānis.

Savukārt Elmārs bilst: "Kaut kas jau jāpērk ir, maizīte, desas un tā, bet darba paliek mazāk. [TV3 Ziņas: Valkas novadā lauki noveco?] Tieši tā, jā. Mazāk paliek cilvēku. Tu, teiksim, šodien esi, bet pēc nedēļas nezini – būs vai nebūs. Jo cilvēki jau veci, ap 80 gadiem."

Arī Kalnaines ciemā satiktie saka – ir jūtams, ka laukos cilvēku paliek mazāk. Ko pašvaldība darīt, lai tas mainītos? Te saka, jāsāk ar to, lai vispār varētu novada centru sasniegt. Šobrīd uz Valku autobuss kursē tikai vienu reizi nedēļā, tādēļ tiem grūti pieejami gan dažādi pakalpojumi, gan arī apgrūtinātas iespējas nokļūt darbā, ja tas ir pilsētā.

"Vai ir nomale? Laikam jau ir. Mēs jau visu laiku te tāda nomale, atstumti esam, jo mēs dzīvojam malā, nekā mums nav. Šejieniešiem nekā nebūs. Es tā domāju. Es gan nebiju, bet 1. aprīlī bija sanāksme. Tur teica, ka runājuši par budžetu un Zvārtavas pagastam nekas nav piedalīts, kaut kāda naudiņa ceļiem," saka Zvārtavas pagasta iedzīvotāja Mirdza.

Bet Agnis saka: "Čuhņa te ir palikusi. Kas tad te ir, cilvēku nav, visi izmiruši. Kas tad te var būt? Darba nav, nekā te nav."

Lai gan vietējie sūkstās arī par darba iespējām, situācija Valkas novadā nemaz tik slikta nav. Ja pirms četriem gadiem novadā bezdarba līmenis bija ap 9%, kas nozīmē, ka nestrādāja aptuveni 400 cilvēku, šobrīd bezdarbs ir samazinājies gandrīz uz pusi.

Valkas novada uzņēmējdarbībā jau vēsturiski dominē mežsaimniecība, kokapstrāde un lauksaimniecība. Taču lielākais uzņēmums – kā pēc apgrozījuma, tā darbinieku skaita – ir SIA "PepiRer". Tajā tiek ražoti dažādi polietilēna izstrādājumi, kā arī mīkstās bērnu rotaļlietas.

Uzņēmums teju 90% savu produktu eksportē, un šobrīd nodarbina ap 200 cilvēku – galvenokārt tieši no Valkas un apkārtējiem pagastiem. Tomēr darba rokas atrast nemaz tik viegli neesot. Piemēram, uzņēmums jau vairākus mēnešus meklē ražošanas tehnologu, solot pat ļoti konkurētspējīgu atalgojumu – līdz 4000 eiro mēnesī. Interese par vakanci ir, taču atrast speciālistu, kurš būtu gatavs arī pārcelties uz Valku, tā arī neizdodas.

"Viena no lietām, ko mēs sagaidītu no pašvaldības vairāk, ir domāt par dzīves kvalitāti šeit tā, lai ģimenes, jaunie speciālistu gribētu braukt šeit. Jo daba ir fantastika, dzīves kvalitāte dabas ziņā ir ļoti laba, bet ir vajadzīga papildu infrastruktūra, sociālās lietas, kultūras lietas. Tā, lai vieglāk būtu pierunāt cilvēkus braukt uz šejieni," norāda SIA "PepiRer" valdes priekšsēdētāja Jūlija Māsāne-Ose.

Un vēl problēma, ja arī kāds braukt ir gatavs – Valkā ir nepietiekams dzīvojamais fonds. "Tie speciālisti, kurus mēs aicinām no ārpus reģiona, īrē dzīvokļus dažreiz Valgas pusē. Tā kā, jā, mēs redzam, ka nav pietiekami," saka Māsāne-Ose.

Sastaptie valcēnieši gan par dzīvi pilsētā lielākoties nesūdzas. Viņi saka, ir redzams, ka pēdējos gados Valka kļuvusi sakoptāka, daudzās ielās ieklāts jauns asfalts, rekonstrukcija notiekot arī citās pilsētas vietās.

"Darīts ir daudz, parks sakārtots, autoosta sakārtota, upmala sakārtota. Bija doma laikam vēl kaut ko uz priekšu taisīt. Darīts ir," saka Valkas iedzīvotājs Ivars.

Bet valcēniete Daina bilst: "Teritorijas paliek sakoptākas. Arī vairāk tiek padomāts par kaut kādiem labiekārtošanas darbiem, kādām pulcēšanas vietām. Tur tālāk ir teritorija, kur ir Valkas-Valgas robeža, tur ir arī ir labiekārtots. Gan kaut kādas pastaigu takas, gan apgaismojums."

Tomēr arī šeit daudz piemin, ka pietrūkst izklaides un kultūras iespēju, kas arī ir būtiski, lai cilvēkus novadā noturētu.

"Manuprāt, ir pasliktinājies. Mums iepriekš teica, ka labāk viss paliek. Es nezinu, pasākumi visi pazuduši, infrastruktūra. Kaut kā īsti nav," saka iedzīvotājs Normunds.

Savukārt Daina norāda: "Lai jaunieši šeit paliktu strādāt un kaut kur aizietu, tad tās izklaides iespējas ir salīdzinoši mazas. Pasākumi, kaut kādas zaļumballes notiek. Tas arī viss principā, ja vien atbrauc kaut kāda teātra izrāde vai kaut kad ir redzēts stand-up, bet tad atliek doties uz Valmieru, kas ir salīdzinoši tuvu, vai Cēsīm."

Valka gan ir tā vietvara, kas pēdējā četrgadē piedzīvojusi ne mazums skandālu. Pašvaldība bija nonākusi Eiropas prokuratūras un KNAB redzeslokā – tas saistība ar ražošanas ēku Ēberģē, kuras celtniecībā tiek pieļauta Eiropas fondu izšķērdēšana. Tāpat novadā sašķēlās koalīcija un tika gāzts pirms četriem gadiem ar pārliecinošu balsu vairākumu ievēlētais, ilggadējais Valkas mērs Vents Armands Krauklis, kura vietā pašvaldību nu jau teju divus gadus vada Gita Avote. Vietējie gan par notiekošo pašvaldībā runā izvairīgi.

"Man liekas, ka deputāti tiek ievēlēti, lai kaut ko darītu, nevis kašķētos," saka valcēniete Grietiņa.

Sagaidāms, ka šogad cīņa par deputātu krēsliem Valkā būs sīvāka nekā citus gadus. Ja iepriekšējās divas pašvaldību vēlēšanas startēja tikai trīs saraksti, šogad par 16 vietām domē cīnīsies jau piecas partijas.