Likuma pieņemšanu atbalstīja tikai koalīcijas frakcijas, opozīcijai lielākoties nepiedaloties balsojumā.
Saeimā asas debates
Par Stambulas konvencija pieņemšanu Saeima lēma protestu pavadībā. Pie parlamenta bija pulcējušies vairāki desmiti cilvēku.
"Protams, mēs esam pret varmācību pret sievietēm, bet mēs, arī kā kristieši, pārstāvam Dieva vērtības. Mēs pārstāvam divus dzimumus. Mēs pārstāvam laulību starp vīrieti un sievieti. Un diemžēl caur šo konvenciju tur ir ievītas iekšā pilnīgi nevajadzīgas lietas."
"Vistrakākais ir tas sociālais dzimums, kas tiks ieviests. Vairs nebūs ne sievietes, ne vīrieši un bērniem jau bērnudārzā sāks mācīt, ka viņi var mainīt dzimumus," norāda protestētājs Andris Grīnbergs.
Arī Saeimas tribīnē kāpa galvenokārt konvencijas oponenti.
"Ja saujā putraimu ir iemaldījušies daži peļu spiru graudiņi, man šāda putra nav vajadzīga."
Opozīcijas deputāti uzver, ka nav pret vardarbības izskaušanu. Taču neatbalsta līgumā izmantoto "sociālā dzimuma" jēdzienu un izpratni par dzimumu lomām.
"Ir daudzas ļoti objektīvas jomas, kur mēs, vīrieši, nekad nevarēsim radīt tādu vērtību, kā rada sievietes. Sievietes var sevī izaudzēt jaunu dzīvību. Vīrieši to nespēj."
"Balta gāja tautu meita," skan latviešu tautasdziesmā. Tautu meita, nevis persona. Mamma, nevis vecāks numur viens vai vecāks numur divi," pauda Saeimas deputāte Ramona Petraviča (LPV).
"Dievs, sargi Latviju no Stambulas konvencijas! Dievs, sargi Latviju no vīriešiem kleitās!"
Lai mazinātu vardarbību nav jāpieņem konvencija, bet jāpalielina finansējums policijai, pārliecināta opozīcija.
"Tā ir dārga politiskā divkosība, ja bijušais premjers Krišjānis Kariņš ar privātiem avioreisiem apceļo Eiropu, reklamējot sevi un Stambulas konvenciju, bet tikmēr mājās policijai trūkst resursu, lai cīnītos pret vardarbību," teica Saeimas deputāte Linda Matisone ("Apvienotais saraksts").
Savukārt par konvencijas ratificēšanu no Saeimas tribīnes iestājās "Jaunā Vienotība" un "Progresīvie".
"Sieviete vēlas, lai neviens nepaceļ pret viņu roku, lai viņai nav jābaidās par drošību, lai viņai nav jābaidās par bērnu drošību. Un Stambulas konvencijas pieņemšana ir publisks paziņojums, ka sieviešu drošība ir svarīga."
"Konvencija ir signāls katrai cietušajai sievietei, bērnam un vīrietim, ka viņi savai valstij nav vienaldzīgi un cilvēku labklājība un drošība ir mūsu prioritāte. Konvencija liek mums domāt, mudina aizsargāt ievainojamos un neļaut mums kā sabiedrībai vairs valkāt akluma brilles vai pavērst skatienu pretējā virzienā, kad redzam vai dzirdam sitienam kārtējo pacelto roku," uzsvēra Saeimas deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica ("Jaunā Vienotība").
Balsu vairākumu palīdzēja nodrošināt divi ārpusfrakciju deputāti, kuri pieslējušies koalīcijai, un trešais valdības partneris – Zaļo un zemnieku savienība, kas iepriekš bija pret konvenciju.
"Es pārmetu šodien ZZS, ka jūs spēlējaties ar uguni, dārgie draugi. Šodien jūs esat pārdevušies šajā jautājumā, un es vienmēr to atgādināšu. Un redz, kur te sēž Rajevs. Nu ko, pārdevies, pulkvedi? Gods kur tavs palicis? Aizej uz mežu un atrisini jautājumu! Šodien tu pārdosies, tu, tava balss, pulkvedi. Jomajo! Burov. Ja tu šodien nobalsosi, tu būsi uz mūžīgiem laikiem nodevējs."
Tiesa, koalīcijas atbalsts nebija vienots. Balsojumā nepiedalījās "Jaunās Vienotības" frakcijas deputāte Alīna Gendele, kura pārstāv "Latgales partiju". No žurnālistiem viņa izvairījās, deputātes balsojumu skaidroja frakcijas vadītājs.
"Bija vienošanās, ka par visiem šādiem nopietniem jautājumiem, protams, ir jāinformā frakcijas vadība. Ja tie ir argumentēti, tā kā šī ir "Latgales partija", kas mums nav "Jaunās Vienotības" biedre, tad arī mēs respektējām šo viedokli."
Ceļš līdz konvencijas pieņemšanai bijis garš. Latvija to parakstīja jau 2016. gadā, bet ratificēt spējusi septiņus gadus vēlāk.
Konvencija līdztiesībai un aizsardzībai pret vardarbību
Atbilstoši valdošās koalīcijas iecerei konvencija apstiprināta ar atrunu, ka tās īstenošanā Latvija piemēros Satversmē ietvertās vērtības, principus un normas, īpaši attiecībā uz cilvēktiesību aizsardzību, sieviešu un vīriešu līdztiesību un laulības, ģimenes, vecāku un bērnu tiesību aizsardzību un atbalstu.
No Labklājības ministrijas (LM) saskaņošanai iesniegtā Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta izriet, ka konvencija vairākus gadus latviešu valodā nebija pareizi iztulkota. Taču LM skaidro, ka tagad veiktie tulkojuma precizējumi dokumentā nemaina tās saturisko vai jēgas nozīmi, jo tie esot tehniski.
Likumprojektu izstrādājusī LM norāda, ka ar konvenciju tiek izveidots visaptverošs un daudzpusīgs tiesiskais regulējums nolūkā aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības un aizsargāt sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē.
Konvencija prasa dalībvalstīm izstrādāt saskaņotu politiku vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē jautājumos, kā arī valsts institūcijām īstenot starpinstitucionālo sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām, pilsonisko sabiedrību un plašsaziņas līdzekļiem.
Tāpat konvencija aicina iesaistīties visas kompetentās valsts iestādes un dienestus, lai pret vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē varētu vērsties koordinētā veidā, izstrādājot sadarbību regulējošus noteikumus, uzsver LM. Vienlaikus tajā uzsvērta nepieciešamība apkopot statistikas datus par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē gadījumiem.
Konvencijā ir arī normas, kas jau izriet no citiem normatīviem aktiem un neuzliek Latvijai papildu pienākumus. Piemēram, konvencijā ir ietverta nediskriminācijas klauzula, kas ir standarta pants daudzos nacionālajos un starptautiskajos tiesību aktos. Arī Latvijas Satversmē noteikts, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā un ka cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.
Ņemot vērā konvencijā iekļautās prasības, ir būtiski veikt arī pasākumus ar mērķi informēt sabiedrību par vardarbības problemātiku un iespējām saņemt palīdzību, kā arī izglītot speciālistus. LM katru gadu rīko sabiedrības informēšanas pasākumus par vardarbības ģimenē novēršanu, kā arī dažādus izglītojošus pasākumus iesaistītajiem speciālistiem, kuri ikdienā strādā ar vardarbībā cietušām un vardarbību veikušām personām.
Likumā noteikts, ka Latvija saglabās tiesības nepiemērot konvencijas 55.panta pirmo daļu attiecībā uz konvencijas 35.pantā ietvertajiem maznozīmīgajiem miesas bojājumiem. Tādējādi Latvija saglabās tiesības nepiemērot nosacījumu, ka fiziskās vardarbības izmeklēšana un kriminālvajāšana par to nav atkarīga vienīgi no vardarbības upura iesniegtā pieteikuma vai sūdzības gadījumos, kad nodarījums pilnīgi vai daļēji izdarīts dalībvalsts teritorijā, un ka tiesvedību var turpināt pat tad, ja vardarbības upuris atsaucis savu liecību vai sūdzību.
Stambulas konvencija stāsies spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no datuma, kurā nodots glabāšanā tās ratifikācijas instruments.
Kā vēstīts, Stambulas konvencija ir starptautisks dokuments, kurā noteikti konkrēti standarti un pasākumi vardarbības apkarošanai, kā arī noteikts mērķis izveidot iekļaujošu, integrētu un dzimumsensitīvu pieeju vardarbības un aizskarošas izturēšanās novēršanai un izskaušanai. Proti, Stambulas konvencijas uzdevums un mērķis ir vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē izskaušana, veicinot dzimumu līdztiesību.
Stambulas konvencija pamatā ir vērsta uz sievietēm, jo tā aptver vardarbības veidus, no kuriem cieš tikai sievietes (piespiedu aborts, sieviešu dzimumorgānu kropļošana) vai ar kurām sievietes saskaras daudz biežāk nekā vīrieši (seksuāla vardarbība un izvarošana, vajāšana, seksuāla uzmākšanās, vardarbība ģimenē, piespiedu laulība, piespiedu sterilizācija), tomēr konvencija mudina tās noteikumus piemērot visiem vardarbības ģimenē upuriem, tostarp vīriešiem un bērniem.
Līdz ar konvencijas ratificēšanu vardarbības novēršana un apkarošana vairs nav individuālu politiķu gribas jautājums, bet gan valsts juridisks pienākums saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. Ratificēšana ietver likumu maiņu, praktisku pasākumu īstenošanu un finansējuma nodrošināšanu, lai panāktu nulles toleranci pret vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē. Turklāt konvencija skaidri nosaka, ka vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē vairs nevar uzskatīt par privātu lietu, un ka valstīm ir jāieņem nostāja un jāveic pasākumi, lai novērstu vardarbību, aizsargātu upurus un sodītu vardarbības veicējus.
Labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) iepriekš uzsvēris, ka, virzot konvenciju ratificēšanai, tiek norādīts, ka konvencijā iekļautais un pretrunīgās diskusijās izmantotais termins "sociālais dzimums" nekādi nav saistīts ar pienākumu ieviest kādu citu izpratni par dzimumu Latvijas tiesību un izglītības sistēmā. Tas noteikti neuzliek par pienākumu citādi interpretēt Satversmē noteiktās normas un vērtības. "Ir jāsaprot, ka sociālā dzimuma kontekstā mēs runājam tikai un vienīgi par sievieti un vīrieti," uzsvēra Augulis.
Gadiem ilgs ceļš līdz ratifikācijai
Jau ziņots, ka bijušais labklājības ministrs Jānis Reirs (JV) 2016.gadā Bulgārijā, Sofijā, Latvijas vārdā parakstīja Eiropas Padomes konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvēto Stambulas konvenciju.
Stambulas konvencijas ratificēšana vairākus gadus politiķiem bijusi kā "karsts kartupelis". Ratificēšanas atbalstītāji uzskata, ka tā dos lielāku stimulu un atbalstu cīņai pret vardarbību pret sievietēm, savukārt oponenti nobažījusies par jēdziena "dzimums" iespējamās izpratnes dokumentā ietekmi dažādās jomās, tajā skaitā izglītībā.
Stambulas konvencijas ratificēšanu centās panākt arī iepriekšējais Ministru prezidents, pašreizējais ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (JV), to nosaucot kā vienu no darbiem, ko būtu vajadzējis paveikt viņa pavasara beigās iecerētajai paplašinātajai koalīcijai.
Tomēr iepriekšējās koalīcijas paplašināšana neizdevās un, Kariņam aizejot no premjera amata, tika izveidota Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) vadītā valdība. Pašreizējā koalīcija, ko Siliņas vadībā veido "Jaunā vienotība", Zaļo un zemnieku savienība un "Progresīvie", koalīcijas līguma pielikumā apņēmās Stambulas konvenciju ratificēt šogad un šodien to arī ir izdarījusi.
Kā ziņots, šodien ap piecu stundu "nebeidzamās" jeb bez pārtraukuma notikušajās debatēs par Stambulas konvenciju dominēja opozīcijas kritika gan par dokumenta "riskiem", gan kolēģu – pamatā Zaļo un zemnieku savienības – izvēli tomēr atbalstīt šo dokumentu.
Debatēs opozīcijas politiķis Jānis Grasbergs (NA) apgalvoja, ka šāds starptautisks dokuments ir ar augstāku spēku nekā nacionālās tiesību normas. Ratificējot Stambulas konvenciju, Latvija pazaudējot kādu daļu savas neatkarības, teica politiķis, paužot uzskatu, ka vardarbības izplatības Latvijā cēlonis ir padomju savienības sekas, kur cilvēkus "centās brutāli nodzirdīt". Grasbergs uzskata, ka atkarība no alkohola un to radītais vājums ir "patiesais" agresijas iemesls.
Deputāts Ainārs Šlesers (LPV) pauda uzskatu, ka Stambulas konvencijas ratificēšana veicinās izvirtību, nevis stimulēs cīņu pret vardarbību. "Balso par Stambulas konvenciju un dzīvosi izvirtībā, varēsi darīt, ko gribi. Nevis drošība, bet izvirtība – to pašlaik reklamē," klāstīja opozīcijas politiķis.
"Progresīvo" politiķe Antoņina Ņenaševa atsaucās uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem, kas liecinot, ka katrs trešais Latvijas bērns ir pakļauts vardarbībai ģimenē. "Mēs šeit esam 100 deputāti Saeimas sēžu zālē, tātad statistiski pieņemsim, ka vismaz 33 no mums bērnībā ir cietuši no kāda veida vardarbības. Un, protams, vardarbība atstāj sekas arī uz nākamām paaudzēm," pauda deputāte.
Centrālās statistikas pārvaldes dati arī liecinot, ka katra ceturtā Latvijas sieviete piedzīvo fizisku vardarbību. Ņenaševa atzīmēja, ka Saeimā ir 33 deputātes, kas statistiski nozīmējot, ka vismaz astoņas deputātes ir piedzīvojušas vai piedzīvo fizisku vardarbību.
Deputāte arī no tribīnes nolasīja vairākus anonīmus sieviešu stāstus, kas ir piedzīvojušas vardarbību.
Opozīcijas politiķe Linda Liepiņa (LPV), komentējot Ņenaševas runu, apgalvoja, ka "tikai sieviete, kas patiesībā ir sista un nevis no kaut kāda garāmgājēja, bet sista no sava vīra puses, sista no sava bērna puses, tikai sieviete, kas ir izvarota no sava darba devēja puses, zina pilnīgi noteikti, ka šī konvencija nav ne par vardarbību, ne par izvarošanu, nav ne par sievieti un ne par bērniem". Deputātes ieskatā, konvencija ir par "vīriešiem kleitās".
Deputāts Edvards Smiltēns (AS) akcentēja, ka patlaban ir 4000 vīriešu, kuriem ir piemērots pagaidu aizliegums tuvoties, un no tiem 500 vai 550 pārkāpjot šos aizsardzības noteikumus. Pēc opozīcijas politiķa vārdiem, Valsts policijai palīdzēt apturēt šos varmākas no vardarbības pret sievietēm var elektroniskās izsekošanas aproces, kas par 400 aprocēm izmaksātu 1,2 miljonus eiro. Smiltēns norādīja, ka AS ir šādu priekšlikumu iesnieguši budžeta likumprojektam.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
