"Bubulis" vai reāls palīgs cīņā pret vardarbību – kas ir Stambulas konvencija?

Jāsāk ar īsu priekšvēsturi. Stambulas konvencijas pilnais nosaukums ir "’Eiropas Padomes Konvencija par vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē novēršanu un apkarošanu’’, un to 2011. gadā kopīgi izstrādāja un pieņēma 46 Eiropas Padomes valstis, tostarp arī Latvija. Līdz ar to konvencijas mērķi un uzdevumi teorētiski Latvijai bijuši skaidri un atbalstāmi no tās pirmsākumiem.

Pati konvencija spēkā stājās 2014. gadā, to ratificējot desmit Eiropadomes dalībvalstīm, tomēr tas arī nenozīmē – tā stājās spēkā visās dalībvalstīs. Pēc konvencijas stāšanās spēkā arī citas Eiropadomes valstis pakāpeniski to parakstījušas, tādējādi izrādot savu interesi kļūt par līguma dalībnieci un iniciatīvu atturēties no konvencijai neatbilstošu darbību veikšanas, bet vēl neuzņemoties saistības par konvencijas nosacījumu izpildi. Arī Latvija 2016. gada 18. maijā konvenciju parakstīja, proti, izrādīja interesi to pēcāk arī ratificēt.

Nākamais solis ir Stambulas konvencijas ratificēšana, ko līdz šim izdarījušas 37 Eiropas Padomes valstis. Jānorāda, ka arī Eiropas Savienība (ES) ir parakstījusi konvenciju, bet ilgstoši to nebija virzījusi ratificēšanai, jo šo soli joprojām nav spērušas sešas tās dalībvalstis, proti, Bulgārija, Čehija, Ungārija, Slovākija, Lietuva un Latvija, skaidrots "lvportāls.lv". Tiesa, šī gada 10. maijā Eiropas Parlaments atbalstīja ES pievienošanos konvencijai.

Jānorāda, ka jau no konvencijas parakstīšanas brīža Latvija nav spējusi tikt līdz tās reālai iedzīvināšanai, jo atsevišķu aspektu dēļ Seimā tā kļuvusi par strīdus ābolu. Tagad Stambulas konvencijas ratifikācijas jautājums atkal kļuvis aktuāls pēc nežēlīgajiem notikumiem Jēkabpils novadā, kur sava bērna un mātes acu priekšā tika nodurta sieviete. Slepkavību pastrādāja viņas bijušais vīrs Leons Rusiņš, kurš mēnešiem ilgi sievietei draudēja un viņu vajāja, par to regulāri tika ziņots policijai, bet sieviete pasargāta netika. Taču vienprātības šajā jautājumā joprojām nav.

Kādi ir konvencijas mērķi?

Konvencijas būtība ir nepieļaut vardarbību ģimenē un vardarbību pret sievietēm nekādā formā un veicināt radikālas pārmaiņas, lai risinātu šo nopietno cilvēktiesību pārkāpumu, skaidro Labklājības ministrija (LM). Stambulas konvencijā atzīts, ka no vardarbības ģimenē cieš ne tikai sievietes, bet arī bērni un vīrieši – tātad konvencija attiecas uz jebkuru sabiedrības pārstāvi.

Konvencijas mērķi ir:

• mazināt visas pret sievietēm un meitenēm vērstas diskriminācijas formas un veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību;
• aizsargāt sievietes un meitenes no visām vardarbības formām, novērst, sodīt un mazināt vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē;
• īstenot visaptverošus pasākumus, lai aizsargātu un palīdzētu visiem vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē upuriem;
• veicināt starptautisko sadarbību ar mērķi mazināt vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē;
• nodrošināt atbalstu un palīdzību organizāciju un tiesībsargājošo iestāžu efektīvai sadarbībai, izveidojot kopīgu pieeju vardarbības mazināšanai pret sievietēm un ģimenē.

LM Stambulas konvenciju sauc par zelta standartu cīņā pret vardarbību pret sievieti un vardarbību ģimenē, jo tā iezīmē skaidru pagriezienu no cīņas ar vardarbības sekām uz preventīvu rīcību, lai vardarbība neatkārtotos.

Ko Latvijai nozīmēs pievienošanās tai?

Konvencija ir starptautisks līgums, brīvprātīga vienošanās starp valstīm un starptautiskajām organizācijām, lai veicinātu noteiktu jautājumu risināšanu. Valsts pievienojas konvencijai, to parakstot un ratificējot (ratifikācija ir starptautiska līguma slēgšanas pēdējais posms).

Parakstot konvenciju, valsts izrāda savu interesi kļūt par līguma dalībnieci, taču vēl pilnībā neuzņemas saistības par konvencijas nosacījumu izpildi. Šajā laikā valstij ir jāatturas no darbībām, kas vērstas pret konvencijas objektu un mērķi.

Ratificējot konvenciju, valsts pauž savu piekrišanu šī līguma saistībām, kā arī uzņemas pienākumu ievērot un pildīt līguma prasības.

Jāuzsver, ka, pievienojoties konvencijai, valstij nav burtiski jāpārņem visi tās panti savos normatīvajos aktos, jo dalībvalsts var izvēlēties atbilstošākus instrumentus, lai īstenotu konvencijas principus. Šī nianse ir būtiska, jo pārāk tiešā konvencijas interpretēšana ir primārais iemesls, kāpēc tās ratificēšana Latvijā joprojām nav notikusi.

Kāpēc Stambulas konvencijas ratificēšanai ir svarīga Latvijai?

Latvijā vardarbība ģimenē un pret sievietēm ir izplatīta vairāk nekā vidēji ES valstīs. Aptuveni 30% sieviešu savas dzīves laikā ir cietušas no partnera fiziskas vardarbības, kā arī apmēram 30% bērnu ir cietuši no vardarbības ģimenē. Vidēji katru gadu vīri/partneri nogalina vismaz piecas sievietes, bet vairāk nekā 100 sievietes nokļūst slimnīcās ar vīra/partnera nodarītajiem miesas bojājumiem. LM norāda, ka no vardarbības ģimenē cieš arī vīrieši, bet šie gadījumi ir daudz retāki, un vardarbības veicēji biežāk ir nevis sievas/partneres, bet gan dēli vai citi radinieki.

Līdz 2011. gadam Latvijā normatīvajos aktos bija daudz šķēršļu, kas traucēja cietušos efektīvi aizsargāt no vardarbības ģimenē un sodīt vainīgos. Kopš Eiropas Padome pieņēma Stambulas konvenciju, tās principi un piedāvātie risinājumi konsekventi tika ņemti vērā, lai arī Latvijā nodrošinātu labāku aizsardzību no vardarbībā cietušajiem un sodītu vardarbības veicējus. Piemēram, cietušajiem un vardarbības veicējiem ir ieviesti rehabilitācijas pakalpojumi. Ir ieviesti instrumenti, kas ļauj nošķirt vardarbības veicēju un cietušo, lai mazinātu atkārtotas vardarbības gadījumus utt.

Tomēr ir vairākas sfēras, kuras Latvijā vēl nav sakārtotas, līdz ar to Latvija vēl neatbilst visām konvencijas prasībām. Piemēram, Latvijā ilgus gadus nav atrisināts jautājums par palīdzību seksuālas vardarbības upuriem, tai skaitā tiesu medicīnisko ekspertīžu pieejamība. Konvencijas dēļ ir apņemšanās šo problēmu risināt.

Mīts: Latvijā būs jāmaina vārda "’dzimums’’ izpratne

Viena no bažām, kas radusies konvencijas sakarā ir neizpratne ap vārda "’dzimums’’ nozīmi, kas konvencijā tiek lietots divējādi. Proti, tekstā angļu valodā tiek lietoti vārdi: "’sex" un "’gender".

"’Sex" tiek tulkots kā (bioloģiskais) dzimums un tiek attiecināts uz personu bioloģiskām un fizioloģiskajām pazīmēm – vīriešu un sieviešu anatomiskajām, hromosomu, reproduktīvās sistēmas atšķirībām. Vienlaikus atsevišķos pantos tiek lietos arī vārds "gender", ko latviski atkarībā no konteksta tulko kā "dzimums", "sociālais dzimums", "dzimte" vai "dzimumsocialitāte".

Vārds "’sociālais dzimums" jeb "’dzimte" konvencijā tiek iekļauts, lai labāk paskaidrotu vardarbības, īpaši, pret sievietēm cēloņus. Taču termins "’sociālais dzimums (dzimte)" neaizstāj konvencijā izmantotos terminus "’sievietes" un "’vīrieši", un tas neattiecas uz individuālu cilvēku. Sociālais dzimums/dzimte raksturo tikai priekšstatu kopumu par to, kas ir "’vīrišķīgs" un kas ir "’sievišķīgs", un var atšķirties dažādos vēsturiskajos laikos un dažādās kultūrās. Šis termins tiek lietots, lai raksturotu vidi, kultūru, audzināšanu, attieksmi, sociālo un ekonomisko kontekstu, kas veido, ietekmē un raksturo sievietes un vīriešus noteiktā sabiedrībā.

LM uzsver, ka, pievienojoties konvencijai, dalībvalstij nacionālajos tiesību aktos nav identiski jāpārraksta konvencijas normas un definīcijas. Ņemot vērā to, ka vārdi "’sociālais dzimums" konvencijā tiek lietoti, skaidrojot vardarbības cēloņus, nav nepieciešamības šos vārdus izmantot Latvijas normatīvajos aktos. Proti, Latvijas tiesību aktos neienāks jauna "’dzimuma’’ definīcija.

Tāpat jāatgādina, ka 2020. gadā Stambulas konvencijas ratificēšanu atbalstošo partiju deputāti vērsās Latvijas Republikas Satversmes tiesā, lūdzot to izvērtēt šo strīdīgo Stambulas konvencijas punktu atbilstību Satversmei, skaidro "lvportāls.lv". Satversmes tiesa, pārbaudot atsevišķu Stambulas konvencijas normu atbilstību Satversmei, secināja, ka tie nav pretrunā Satversmei un tajā ietvertajām vērtībām.

Satversmes tiesa uzsvērusi, ka Stambulas konvencijas piemērošanas joma ir vērsta uz vardarbības izskaušanu, bet neuzspiež valstij īpašu laulības vai ģimenes formu ieviešanu. Tiesa, konkrētais Satversmes tiesas spriedums neuzliek likumdevējam pienākumu ratificēt Stambulas konvenciju.

Mīts: Latvijā būs jālegalizē viendzimuma laulības

Stambulas konvencija nekādā veidā neregulē un nedefinē laulību vai kopdzīvi, un nenosaka prasības likumos noteikt viendzimuma pāru juridisko atzīšanu, skaidro centrs "’Marta’’, piebilstot, ka daudzas valstis, kas neatzīst viendzimuma laulības, jau ir ratificējušas konvenciju.

Arī LM akcentē, ka konvencija neparedz dalībvalstīm pienākumu legalizēt viendzimuma partnerattiecības. Konvencijas vienīgais mērķis ir vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē izskaušana, tādējādi veicinot dzimumu līdztiesību.

Mīts: Latvijai būs jālegalizē poligāmija

Konvencija neparedz poligāmijas (daudzsievību) legalizāciju, norāda LM. Poligāmija nav atļauta nevienā Eiropas valstī. Turklāt Apvienoto Nāciju Organizācija rekomendē aizliegt šo praksi arī tām Āfrikas un Āzijas valstīm, kurās ir musulmaņu vairākums un kurās poligāmija ir legāla.

Arī centrs "Marta’’ akcentē, ka konvencijas mērķis nav regulēt ģimenes dzīvi vai ģimenes struktūru. Konvencija nesatur jēdziena "ģimene" definīciju un nenodibina un neveicina nekādu īpašu ģimenes attiecību veidu. Stambulas konvencijas mērķis ir izbeigt vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē. Konvencijas mērķis ir pārtraukt klusumu par vardarbību ģimenē, kas rada ciešanas upuru, tostarp bērnu, vidū. Patiesais drauds ģimenēm ir pati vardarbība, nevis pasākumi, kuru mērķis ir aizsargāt un atbalstīt tās upurus.

Mīts: Latvijā būs jāmaina izglītības saturs

Stambulas konvencija uzskata, ka izglītība ir svarīgs aspekts vardarbības pret sievietēm novēršanā, jo attieksme, pārliecība un uzvedības modeļi tiek veidoti ļoti agrīnā dzīves posmā. Taču, kā akcentē centrs "’Marta’’, konvencija ļauj valstīm elastīgi izlemt pēc saviem ieskatiem, kad un kā risināt dzimumu līdztiesības, savstarpējas cieņas un nevardarbības jautājumus formālās vai neformālās izglītības iestādēs.

Mērķis ir veicināt meiteņu un zēnu dabisko talantu un spēju attīstību, un paplašināt viņu izglītības, profesionālās un dzīves iespējas.

Arī LM norāda, ka GREVIO, kas ir konvencijas īstenošanas uzraudzības komiteja, nevienai no dalībvalstīm, kuras izvērtētas, nav sniegusi rekomendācijas mainīt izglītības programmas(, kā arī legalizēt viendzimuma laulības vai veikt citus pasākumus, kas raisījušas bažas publiskajā telpā).