"Zaļzemnieki" gaida konkrētu Kulberga piedāvājumu un uzsver – galvenā prioritāte ir darbi, nevis amati

ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis sacīja, ka politiskais spēks patlaban gaida konkrētu piedāvājumu no Kulberga par jaunās valdības veidošanu, lai varētu ar to detalizēti iepazīties.

Rokpelnis uzsvēra, ka sākotnēji prioritāte ir vienoties par darāmajiem darbiem un valdības uzdevumiem, bet tikai pēc tam sekos diskusijas par iespējamo ministru amatu sadalījumu. Viņš atzina, ka ZZS ir gatava turpmākām sarunām, vienlaikus gaidot konkrētus soļus no premjera amata kandidāta.

Vienlaikus Rokpelnis norādīja, ka jautājums par atsevišķu politisko spēku līdzdalību valdībā pašlaik nav aktuāls, ņemot vērā, ka attiecīgā partija pati ir paudusi nevēlēšanos iesaistīties.

Komentējot iespējamo sadarbību ar partijām "Progresīvie" un "Jaunā Vienotība", ZZS frakcijas vadītājs uzsvēra, ka mērķis ir izveidot iespējami plašu valdību, kurā skaidri tiktu sadalīti pienākumi un definēti veicamie darbi.

Savukārt Latvijas Zemnieku savienības (LZS) priekšsēdētājs, ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) norādīja, ka sarunas par konkrētu atbildības jomu sadalījumu jaunajā valdībā vēl netiek sāktas, jo vispirms ir nepieciešams vienoties par prioritārajiem darbiem līdz vēlēšanām un arī pēcvēlēšanu periodā.

Valainis akcentēja, ka par vienu no galvenajām prioritātēm ir izvirzīta valsts budžeta pārskatīšana, kurai ZZS jau iepriekš pievērsusi uzmanību, un pauda gatavību turpināt diskusijas šajā jautājumā. Vienlaikus viņš norādīja, ka no premjera amata kandidāta tiek sagaidīts konkrētāks redzējums par budžeta pārskatīšanas apmēru un pieļaujamo deficīta līmeni.

Politiķis tāpat atzinīgi vērtēja uzstādījumus par drošu vēlēšanu nodrošināšanu un valsts sistēmu sakārtošanu, uzsverot, ka tie saskan ar ZZS redzējumu. Vienlaikus, pēc viņa teiktā, nepieciešams detalizētāks skaidrojums par tādiem būtiskiem jautājumiem kā Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" turpmākā attīstība un investīciju politika, kā arī dzelzceļa projekta "Rail Baltica" nākamie soļi.

Valainis uzsvēra, ka ZZS jau ir formulējusi pozīciju par minētajiem jautājumiem un ir gatava aktīvi iesaistīties diskusijās, vienlaikus sagaidot no Kulberga precīzāku piedāvājumu, kā tas ticis solīts sarunās pie Valsts prezidenta.

Politiķis arī norādīja, ka ZZS princips ir atbalstīt pēc iespējas plašākas koalīcijas izveidi pārejas periodā, lai valdības darbā būtu iesaistīts maksimāli plašs politisko spēku loks. Viņš piebilda, ka gala risinājums lielā mērā būs atkarīgs no Kulberga piedāvājuma un sarunu gaitas, vienlaikus apliecinot ZZS gatavību piedalīties valdības veidošanas procesā.

Jau ziņots, ka Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs no premjera amata kandidāta Kulberga sagaida ziņojumu par būtisku progresu līdz 25. maijam. Ar to tiek saprastas konkrētas koalīcijas aprises, atbildības jomu sadalījums starp partijām un valdības deklarācijas uzmetums.

Tāpat ziņots, ka pirmajā sarunu raundā piektdien, 15. maijā, prezidents uzklausīja Saeimas frakciju pārstāvju viedokli par vēlamo koalīcijas modeli, iespējamajiem Ministru prezidenta amata kandidātiem, kā arī redzējumu par darbiem, kas valdībai jāpaveic līdz Saeimas vēlēšanām oktobrī.

Valsts prezidents pauda pārliecību, ka, neskatoties uz gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, ir iespējams izveidot lemtspējīgu valdību ar atbalstu Saeimā. Rinkēvičs pauda uzskatu, ka, neskatoties uz politisko nenoteiktību un nestabilitāti, nākamajam Ministru kabinetam valsts aizsardzības, iekšējās un ārējās drošības stiprināšana joprojām ir svarīgākais uzdevums.

Valsts prezidents uzsvēra, ka jaunajam Ministru kabinetam būs jāspēj nodrošināt arī drošu un caurspīdīgu Saeimas vēlēšanu norisi, kas ir demokrātiskas, tiesiskas valsts pamats. Viņaprāt, jaunajai valdībai būs jārod risinājums vairākiem problēmjautājumiem, piemēram, pretgaisa un civilās aizsardzības ieviešanai, kvalitatīvas veselības aprūpes nodrošināšanai, demogrāfijas stiprināšanai un satiksmes jomas kapitālsabiedrību pārvaldībai.

Tāpat ziņots, ka Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) ceturtdien, 14. maijā, paziņoja par demisiju un pirms tam no amata atbrīvoja zemkopības ministru Armandu Krauzi (ZZS).

Iepriekš "Progresīvie" aicināja prezidentu sākt konsultācijas par jaunas valdības izveidi, uzskatot, ka valdība ir zaudējusi rīcībspēju. Konflikti koalīcijā saasinājās pēc premjeres lēmuma pieprasīt aizsardzības ministra Andra Sprūda (P) demisiju saistībā ar dronu incidentiem Latgalē.

Iniciatīvu jaunas valdības veidošanai uzņēmās Nacionālā apvienība, Zaļo un zemnieku savienība un "Apvienotais saraksts", apsverot arī citu partneru iesaisti, tostarp "Jauno vienotību".