Atskatoties uz iepriekšējo Valsts prezidentu vēlēšanu dienām, portāls Skaties.lv ielūkojās TV3 Ziņu dienesta arhīvā un piedāvā nelielu ieskatu, – kā tad viņiem veicās.
1993. gada 7. jūlijā Saeima ievēlēja Gunti Ulmani par Latvijas Valsts prezidentu. 1994. gadā ar Ulmaņa aktīvu dalību tika noslēgts Latvijas-Krievijas līgums par Krievijas armijas izvešanu no Latvijas, kam sekoja pilsonības likuma pieņemšana. 1996. gada 18. jūnijā Ulmani atkārtoti ievēl par Latvijas Valsts prezidentu.
Savukārt Latvijas Republikas Saeima Vairu Vīķi-Freibergu ievēlēja par Latvijas Valsts prezidenti 1999. gada 17. jūnijā uz četriem gadiem un viņas mandātu atjaunoja 2003. gadā. Vīķe-Freiberga aktīvi piedalījās valsts demokratizācijas un tiesiskā pamata nostiprināšanas procesā, iestājās par Latvijas ārpolitikas interesēm, palīdzot iesaistīt Latviju Eiropas Savienībā un NATO.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Bet 2007. gada 31. maijā par Valda Zatlera ievēlēšanu prezidenta amatā aizklātās vēlēšanās nobalsoja 58 deputāti. Amatā Zatlers pavadīja vienu termiņu – līdz 2011.gadam. Kā Valsts prezidents viņš aktīvi iestājās par Latvijas politiskās un ekonomiskās konkurētspējas veicināšanu, tiesiskuma stiprināšanu un politiskās sistēmas modernizāciju.
Pēc Valda Zatlere Valsts prezidenta amatu ieņēma Andris Bērziņš, Saeima viņu valsts augstākajā amatā ievēlēja 2011.gada 2.jūnijā. Bērziņš amatā pavadīja vienu termiņu – līdz 2015.gadam. Ievēlēšanas dienā piketā pie Saeimas pulcējās vairums cilvēku, pieprasot Bērziņa demisiju. Bērziņš par galveno savas darbības vadmotīvu izvirzīja Valsts prezidenta zvērestā doto solījumu sekmēt Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību.
Savukārt Raimonds Vējonis Valsts prezidenta amatā atradās kopš 2015. gada 8. jūlija. Pirms tam bijis Latvijas aizsardzības ministrs, gandrīz deviņus gadus – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, kā arī Saeimas deputāts.
