Politologi norāda, ka Rinkēviča "panikas ieraksts" soctīklos izdevies neveiksmīgs

Pirmdien vairumā savu sociālo mediju profilos Valsts prezidents ierakstīja pavisam īsu frāzi angļu valodā – "Nekad nepārstājiet krist panikā". Acumirklī tas izpelnījās simtiem sašutuma pilnu komentāru par to, ka ieraksts ir pārāk divdomīgs, nav smieklīgs, rada pārpratumus un cilvēkos kā reiz sēj nepamatotu paniku.

Pats Rīgas pils saimnieks skaidro, ka šo ierakstu tiešām veicis kontekstā ar Minhenes konferenci, Eiropas līderu tikšanos, ASV sarunām ar Krieviju un citiem pēdējā laika satraucošajiem notikumiem un bažām, kas valda ekspertu un sabiedrības vidū. Mērķis gan bijis pretējs – aicināt cilvēkus pārlieku neuzkurināt sevi šajā laikā.

"Jā, tas bija tāds zināms sarkastisks, tieši tāpēc angļu valodā. Vēstījums ir angļu teiciens ar sarkastisku nozīmi, ka nekad nepārtrauc krist panikā ar domu, ka vienkārši mazliet nomierināmies, mazliet apstājamies, saprotam, kas ir kas. Tas aicinājums, ko es atkārtošu dažādos veidos – maigākā vai tikpat stingrā formā – mēs saprotam, kas mums ir jādara, saprotam, kas ir jāsasniedz, strādājam vēsu prātu, bez panikas un darbojamies," skaidro Rinkēvičs.

Uz jautājumu, vai, ņemot vērā šo saspringto laiku, šāds ieraksts bez plašāka paskaidrojuma liek cilvēkiem domāt, ka Valsts prezidents zina vairāk nekā viņi, ka varbūt kaut kas ir noticis un tiešām ceļ paniku, Rinkēvičs atbild: "Kā es teicu – tur bija tik dažādas reakcijas, ka katrs varēja saprast daudz ko, bet tas skaidrojums pēc tam parādījās."

Politikas eksperti ieraksta būtību sliecās saprast, taču neslēpj, ka situācija izveidojusies kā minimums neveikla.

"Ne katra trīsrinde ir haiku, it īpaši, ja tu neesi dzejnieks, bet valsts amatpersona, augsta amatpersona, nu tad varbūt, ka tur ir drusku jāizvēlas tie izteiksmes līdzekļi, it īpaši situācijā, kas ir saspringta, neskaidra, un daudzi cilvēki ir noraizējušies, skatās uz politiskajiem līderiem, meklē atbalstu un veidus, kā interpretēt situāciju. Es domāju, ka šis, pat ja tas bija domāts kā ironisks joks, nebija tas pats veiksmīgākais," norāda politologs un Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens.

"Es domāju, ka prezidents ar savu lielo pieredzi kā ārlietu ministram varbūt uz šīm lietām skatās pragmatiskāk un citādāk nekā pārējā sabiedrība. Es pieļauju, ka viņš varbūt ne līdz galam nenovērtēja, kādu tas var radīt nepareizu efektu," domā politoloģe un Rīgas Stradiņa universitātes profesore Lelde Metla-Rozentāle.

Runājot par to, ka Rinkēvičam pirmdien bija tikšanās vakar ar frakciju pārstāvjiem un viņš regulāri mēģina kratīt ar pirkstu, ka jādomā, kā un ko sakām cilvēkiem, vai arī viņam nebūtu divreiz jāpadomā sava rīcība, politologs Ikstens ir lakonisks: "Kurš nekļūdās."

Vēstījumu nav palaidis garām arī ietekmīgais izdevums "Politico", kurš Rinkēviča ierakstu tulko kā drūmu ziņojumu pasaulei – nospiest panikas pogu un to turēt.