Privātskolas nemierā ar ministrijas ieceri tām uzspiest veidot lielākas klases
Privātskolas ceļ trauksmi par Izglītības ministrijas iecerētajiem grozījumiem, kas spiestā kārtā tām liks veidot lielas klases. Ministrijas plāns paredz, ka līdz ar jaunā skolu finansēšanas modeļa "Programma skolā" ieviešanu arī privātskolas varēs saņemt pilnu valsts finansējumu pedagogu algām tikai tad, ja tās izpildīs kvantitatīvos skolēnu skaita kritērijus. Privātās izglītības iestādes gan uzsver, ka lielas klases ir pretēji šo skolu būtībai. Turklāt kāpināt skolēnu skaitu neļaujot arī telpu šaurība.
Privātskolā "Patnis" šobrīd vidējais klases lielums ir 16 bērnu, bet ir arī tādas klases, kurās mācās mazāks audzēkņu skaits. Tādēļ šeit uzskata, ka būtiski palielināt skolēnu skaitu, lai nepaliktu ar mazāku finansējumu pedagogu algām, ir ne tikai nesasniedzams mērķis, bet arī pretējs privātskolu būtībai.
"Privātskolas ir dibinātas ar citu mērķi, izejas punkts vienmēr ir bijis, ka privātskolās bērnu skaits klasēs būs mazāks, tieši tādēļ vecāki izvēlas privātskolas, tas ir viens no galvenajiem kritērijiem. Vecākam, mūsuprāt, ir tiesības izvēlēties, kur viņš bērnu laidīs," norāda privātskolas "Patnis" attīstības direktors Ivo Rode.
Ministrijas iecere paredz, ka kvantitatīvos kritērijus arī privātskolām pielīdzinātu pašvaldību dibinātām izglītības iestādēm. Tas nozīmē, ka, piemēram, Rīgā 1.-3. klašu grupā kopumā ir jābūt 120 skolēniem, un tikpat arī nākamajās klašu grupās jeb 4.-6., 7-9., 10.-12. klasēm. Tātad skolā kopumā, lai saņemtu pilnu finansējumu, būtu jāmācās teju 500 skolēnu, taču, piemēram, "Patnī" šobrīd skolojas vien ap 270 bērnu.
"Šobrīd šāds izpildījums nav nevienai privātskolai Rīgā. Kādas privātskolas tad lems par darbības pārtraukšanu, kas valsts budžetam būs diezgan nepatīkamas sekas, jo netiks iekasēti nodokļi no privātskolām. Un privātskolas nodokļos samaksā drusciņ vairāk nekā saņem no valsts," norāda Rode.
Latvijas Privātskolu asociācijas vadītāja, kura ir arī Rīgas Katoļu ģimnāzijas direktore, uzsver, ka privātajam skolām sasniegt šādu klašu lielumu nemaz nebūtu iespējams pat tad, ja pēkšņi būtiski pieaugtu audzēkņu skaits, jo to neļauj skolu kapacitāte.
"Visas privātās izglītības iestādes šīs ēkas ir pielāgojušas, tiek nomātas. Neviena vēl privātā izglītības iestāde Latvijā nav bijusi tik advancēta, lai varētu uzcelt skolas ēku par vecāku līdzekļiem. Tas nav bijis iespējams, tāpēc šīs telpas ir tik lielas, cik ir, un to kapacitāte lielāka nav," saka Latvijas Privātskolu asociācijas vadītāja Anna Jermakoviča.
"Privātskolām principā ir jāspēlē pēc tiem pašiem noteikumiem kā tradicionāli dibinātām izglītības iestādēm." Tā uzsver Izglītības ministrijā. Tajā gan atzīst, šobrīd vēl nekas nav akmenī kalts, jo, turpinoties diskusija, vai un kādi varētu būt izņēmumi, lai pilnu valsts finansējumu gan privātās, gan pašvaldību skolas varētu saņemt arī tad, ja tomēr skolēnu skaits klasē ir mazāks.
"Tas nav vienkārši. Tāpēc, ka visur, kur ir izņēmumi, tur sākas interpretācijas. Un neslēpsim, ļoti daudzi arī grib būt izņēmumi, bet izņēmums, protams, ir pretimnākšana. Tāpēc sabalansēt izņēmumus un taisnīgumu, un to, lai sistēma nākotnē netiktu kropļota, protams, tas ir Izglītības un zinātnes ministrijai liels izaicinājums," stāsta IZM Izglītības departamenta direktors Rūdolfs Kalvāns.
Ministrijā saka, ka skaidrība par kādiem izņēmumiem skolēnu skaitā vajadzētu būt līdz nākamā gada martam.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
