Uz saturu

Prokuratūrā un policijā valda satraukums par tiesas lēmumu Zolitūdes traģēdijas lietā

2020. gada 19. februārī 20:00

Kā tas iespējams, ka neatkarīgās Latvijas lielākajā – Zolitūdes – traģēdijā, kurā dzīvību zaudēja 54 cilvēki, par vainīgu šobrīd atzīts tikai viens cilvēks, bet pārējie astoņi attaisnoti? Par to sava veida "riņķa dancis" sācies tiesu varas gaiteņos.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Tiesa nevar precizēt prokuroru uzrādītās apsūdzības, tā otrdien pēc Zolitūdes krimināllietas tiesas sprieduma, kurā par vainīgo tika atzīts tikai viens apsūdzētais, bet pārējie astoņi attaisnoti, skaidroja tiesnesis.

Ne vien pretrunas apsūdzībās, bet pat konkrētu pārkāpto būvniecības normatīvo aktu nenorādīšanu kā piemērus prokuroru kļūdām minēja tiesnesis Erlens Ernstsons. "Ja apsūdzībā nav iekļauti šie te normatīvie akti, tad tiesa nevar viņus kabināt klāt, papildināt apsūdzību, tiesa nevar pati sameklēt," norādīja tiesnesis.

"Pierādījumu vai pat gružu istaba", tādu iesauku tiesa ieguvusi, skatot apjomīgo lietu. Uz tiesu nogādāts milzīgs sākotnēji nesistematizēts dokumentu un pierādījumu apjoms.

"Ja šajos dokumentos mēs atrodam ventilācijas sistēmas pasi, tējkannas lietošanas instrukcijas vai ūdens sūkņa apkopes instrukcijas, tad rodas jautājums, kāpēc šādi dokumenti ir atsūtīti uz tiesu," sacīja Ernstsons.

Tiesa var vērtēt tikai to, vai apsūdzētā vaina ir vai nav pierādīta. Tāpēc šajā gadījumā, neņemot vērā sabiedrības spiedienu, nācies pieņemt drosmīgu lēmumu, saka Ernstsons. Līdzīgs viedoklis ir arī apsūdzēto advokātiem. Tostarp tā saka arī vienīgā notiesātā Ivara Sergeta aizstāvis.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

"Prokuratūrai šeit bija tā pārliecība, kāda tai ir lielākajā daļā lietu, ka tiesa apēdīs visu, ko viņai iedos, šeit izrādījās tiesa drosmīga," saka apsūdzētā Ivara Sergeta advokāts Artūrs Zvejsalnieks.

Tiesa arī uzskata, ka prokuratūra par cietušām prettiesiski atzinusi vairākas fiziskās personas, kuru prasības pēc kompensācijas tiesai vakar nācies noraidīt. To piefiksējis arī Sergeta advokāts.

"Viena persona, piemēram, bija atzīta par cietušo, lai gan, ja nemaldos, vispār atradās Rīgas centrā ar kaut kādiem sasitumiem nogādāta ātrajā palīdzībā, tad bija viena persona, kura centās apgalvot, ka sabrukšanas brīdī bija veikalā, lai gan citi nopratinātie liecināja, ka šo personu veikalā nebija redzējuši," pauž Zvejsalnieks.

Tiesa sagatavojusi arī blakuslēmumu, aicinot prokuratūru, vēl pirms iestājies noilgums, lemt par kriminālprocesa sākšanu pret sabrukušās ēkas kopņu ražotāja "Vikom Industry" pārstāvjiem. Uz to jau sākotnēji mudināja arī Sergeta aizstāvji.

"Tieši "Vikom Industry" bija tas, kas sagatavoja – ražoja, projektēja, montēja, šīs sabrukušās kopnes, turklāt to darīja bez sertifikātiem, viltojot dokumentus, parakstus, par to atbildības nekādas," pārliecināts ir advokāts Artūrs Zvejsalnieks

Prokuratūra kategoriski noraida tiesnešu minētos pārmetumus un gaida blakuslēmumu, kurā būs izskaidrota tiesas motivācija. Pie lietas strādājuši vieni no spējīgākajiem prokuroriem, kuri iepriekš saņēmuši arī dažādus apbalvojumus, stāsta virsprokurors.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

"Šī lieta tika kontrolēta, apspriesta, vērtēta visos līmeņos gan Valsts policijā, gan prokuratūrā. Es nezinu, kurā brīdī šie prokurori varēja tādu nolaidību pieļaut," saka Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters.

Inkriminētais un pierādījumi pret visiem apsūdzētajiem bijuši līdzīgi, taču tiesas spriedums krasi atšķirīgs, loģiku spriedumā neredz virsprokurors. "Es neņemtos apgalvot, ka kāds no pierādījumiem ir gruzis. Tas, manuprāt, ir ļoti nekorekti. Es šaubos, ka šajā lietā ir tējkannas instrukcija, varbūt tas ir tāds neveiksmīgs salīdzinājums," norāda Meisters.

Arī Valsts policijā apgalvo, ka izmeklēšanu veikuši labākie darbinieki, to darījuši kvalitatīvi un godprātīgi. Pat gluži pretēji – izmeklēšana neesot apstājušies pie acīmredzamā ēkas sabrukšanas iemesla –  kļūdām kopņu aprēķinos, bet gājuši plašāk un vērtējuši visu būvniecības procesā iesaistīto atbildību.

"Cilvēki, kas nepienācīgi, mūsuprāt, pildīja darbus būvniecības laukumā, ja viņi to pildītu godprātīgi, varēja pamanīt, ka iepriekš ir pieļautas nopietnas kļūdas aprēķinos un šos būvdarbus apturēt un novērst traģēdiju," uzskata Valsts policijas priekšnieka pienākumu izpildītājs Andrejs Grišins.

Abi tiesas blakuslēmumi stāsies spēkā un būs saistoši prokuratūrai tikai pēc sprieduma stāšanās spēkā. Pilnā sprieduma rakstīšana gan varētu aizņemt vairākus mēnešus, turklāt jārēķinās, ka tas tiks pārsūdzēts.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm