Prom aizbraukušo ukraiņu skaita trūkums apgrūtina atbalsta plānošanu
Ukrainas bēgļiem Latvijā, kas vēlas saņemt mājokļa īres pabalstu 400 eiro apmērā, rodas problēmas atrast dzīvesvietu. Tā kā istabas vai dzīvokļa izīrētājam jābūt reģistrētam Valsts ieņēmuma dienestā (VID) kā saimnieciskās darbības veicējam un no Ukraiņu dotās naudas jāmaksā nodoklis par īri, pašvaldībās ļoti kūtri piesakās īres mājokļu piedāvātāji. Pašvaldībām plānošanu par to, cik bēgļiem ilgtermiņā varētu vajadzēt palīdzību, apgrūtina neziņa par ukraiņu patieso skaitu.
Trūkst precīzas informācijas, cik bēgļu patiešām uzturas konkrētajās pašvaldībās. Pēc sākotnējās piereģistrēšanās daļa mēdz tomēr pamest Latviju – pārceļot uz citu valsti Eiropas Savienībā (ES) vai atgriežas atpakaļ Ukrainā. Prom aizbraukušo Ukrainas civiliedzīvotāju drošticama skaita neesamība apgrūtina pašvaldībām plānot sociālo palīdzību bēgļiem ilgtermiņā.
"Ja viņi līdz šim saņēma pabalstu skaidrā naudā, viņi vienkārši neierodas pēc šiem pabalstiem. Tagad, kad viņiem būs jāatver bankas konts, mēs, nevērtējot viņa ienākumus trīs mēnešus, šo finansējumu izmaksāsim, nezinot, vai viņš joprojām ir vai nav Latvijā."
Cik bēgļu pametuši Latviju, ir riņķa dancis. Pašvaldības vēlētos datus no valsts institūcijām, taču tādus nesaņem, jo valsts puse gaida datus tieši no pašvaldībām. Savukārt tām atliek paļauties vien uz pašu bēgļu apzinīgumu, kuri pirms aizbraukšanas no Latvijas uzraksta iesniegumu pilsētas vai novada domē. Visā valstī tādu ir 844.
"Turpmākajā plānošanā daudz var ietekmēt – cik daudz mums vajadzēs finanšu līdzekļus primārā atbalsta sniegšanā, kad beigsies tas atbalsts."
Vai būtu iespējams radīt kādu sistēmu precīzāku datu ieguvei, atbilde – neesot vis.
"Man nekas cits nenāk prātā. Viņš var brīvi pārvietoties pa Eiropas Savienību. Mums nav robežkontroles," pauda Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks Mārtiņš Baltmanis.
Rīgas dome nav apmierināta, ka par bēgļu uzņemšanu atbildīgā Iekšlietu ministrija joprojām nav radusi apziņošanas veidu, lai saprastu, kā Ukrainas civiliedzīvotāji migrē starp pašvaldībām.
"Cilvēki, kas no jauna ierodas Rīgā atbalsta centrā, mēs neredzam, kādu atbalstu viņš ir saņēmis citā Latvijas pašvaldībā. Šī sistēma nedod mums piekļuvi informācijai, kas ar to cilvēku ir noticis Madonā, Ventspilī, Alūksnē, Jelgavā," pauda Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola ("Konservatīvie").
Uz jautājumu, vai tas var sanākt kā sociālo pabalstu tūrisms pa Latviju, Ozola atbildēja – varbūt ne pabalstu, bet var sanākt citu sociālo pakalpojumu dublēšanās.
Savukārt Saeimas deputātus neapmierina, ka joprojām nav centralizēta informācijas avota, kur Ukrainas bēgļi varētu vienuviet uzzināt par valsts visām sniegtajām atbalsta iespējām. Tas apgrūtina darbu arī brīvprātīgajiem.
"Apakškomisija lēma vērsties Valsts kancelejā ar lūgumu uz laiku pieņemt vienu cilvēku, kas varētu strādāt nevalstiskajām organizācijām, apkopojot un viņiem tālāk sniedzot informāciju."
Tikmēr no otrdienas, 31. maija, pieslēdzoties ar latvija.lv, Iekšlietu ministrija palaidusi sistēmu, kurā privātpersonas var reģistrēt savu brīvo istabu, dzīvokli vai māju Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanai. Ar mājokļu piedāvātājiem sazināsies par bēgļiem atbildīgie dienesti.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
