Pujāts: Robežas apsargāšana ir valsts noslēpums un medijiem nav tiesību to publiskot

Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts norāda, ka aizvadītā nakts aizritējusi samērā mierīgi, bet visa 173 kilometrus garā robeža ir pastāvīgi jāuzrauga: "Mēs esam analizējuši, kur šķērsošanas gadījumi notiek visbiežāk. Tie ir piebraucamie ceļi, kur ir visvieglāk piekļūt no abām robežas pusēm. Tur tiek piesaistīti lielāki resursi, lai pēc iespējas ātrāk pārkāpējus konstatētu un aizturētu."

Pujāts norāda, ka situācija šobrīd tiek kontrolēta un nenoliedz, ka lielu atbalstu sniedz arī Valsts policijas darbinieki. Jebkurš mēģinājums šķērsot robežu tiek pamanīts.

Jau vēstīts, ka Latvijas valdība, ņemot vērā konstatēto Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitu un tā straujo pieaugumu, izsludinājusi ārkārtējo situāciju no 11. augusta līdz 10. novembrim Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpils pilsētā.

Eiropas Cilvēktiesību regulējums paredz gan to, ka Latvijai nav pienākuma ielaist patvēruma meklētājus, bet tajā pašā laikā ir jānodrošina pamatvajadzības – silts ēdiens un pajumte. Pujāts norāda, ka šīs prasības tikušas īstenotas vēl pirms nolēmuma, proti, patvēruma meklētājiem nodrošināta silta maltīte un ūdens. Viņš norāda, ka Latvija spērusi papildus soli un ar nepieciešamāko nodrošinājusi arī Baltkrievijā esošo migrantu pamatvajadzības, jo tur par šiem cilvēkiem netiek gādāts.

Lasi vēl:

• Organizācija: Uz Latvijas-Baltkrievijas robežas atrodas ļoti slima sieviete, kura nesaņem palīdzību
• Uz robežas iestrēgušie migranti nofilmē savu izdzīvošanu – 12 dienas mežā; no lietus slēpjas ietinušies atkritumu maisos

Jau ziņots, ka 24. augustā, uz Latvijas un Baltkrievijas robežu ierodoties Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Bēgļu aģentūrai (UNHCR), atklāts, ka no neapdzīvotās teritorijas bija nozuduši visi 83 patvēruma meklētāji.

ECT 25.augustā izdevusi pagaidu noregulējumu divu nelegālo imigrantu grupu prasībās pret Poliju un Latviju, kas mēģinājuši nelegāli iekļūt Eiropas Savienībā (ES) no Baltkrievijas.

Mediju pārstāvjiem joprojām nav tikusi dota atļauja informēt par notiekošo uz robežas no pašas notikuma vietas, kas izraidījis ne tikai sašutumu, bet arī radījis ne vienu vien pārpratumu. Vaicāts par to, cik ilgi medijiem vēl nebūs iespēja nokļūt uz Latvijas–Baltkrievijas robežas, Pujāts uzskata, ka šāds apgalvojums nav patiess.

"Gan jūlijā, gan augustā uz robežas bijusi vismaz 30 mediju pārstāvju. Kopš ārkārtējas situācijas izsludināšanas tiek nodrošināta iespēja intervēt centros esošo cilvēkus. Mēs šobrīd saskaramies ar valsts apdraudējumu. Latvijā ir izstrādāti plānošanas dokumenti, kas satur valsts noslēpumu, līdz ar to ir jāsaka, ka medijiem nav tiesību piekļūt valsts noslēpumam un to publicēt," norāda Pujāts.

Latvija šobrīd saskaras ar hibrīdapdraudējumu, kuru pret valsti vērš Baltkrievijas režīms.