Puntulis: Turpināšu nosodīt māksliniekus bez stingras pilsoniskās nostājas Ukrainas kara jautājumā

Pēdējā laikā ne vienam vien māksliniekam ir vajadzējis taisnoties par savu pagātnes rīcību, piemēram, koncertējot Krievijā. Komentējot to, cik pamatota ir vēršanās pret šiem māksliniekiem, Puntulis teica, ka nodalītu posmu līdz 24. februārim un laika periodu, sākot no 24. februāra. Līdz 24. februārim, kad Krievija atklāti iebruka Ukrainā, viņš aizstāvētu katru un nevienu nenosodītu, ņemot vērā kopējo sabiedriskās domas nekonsekvenci kopš Krimas aneksijas, kamdēļ nevar apgalvot, ka kāds būtu "bez grēka, lai mestu pirmo akmeni". Tieši tāpēc vairumam cilvēku iepriekš nebija morālu tiesību nosodīt māksliniekus, kuri uzstājās Krievijā. Taču pēc 24.februāra, kad Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja par "militāras operācijas" sākšanu Ukrainā, situācija ir mainījusies.

"Kas attiecas uz situāciju pēc 24. februāra, es būšu pirmais, kas nosodīs tos māksliniekus, kuri joprojām mēģina laipot un nespēj pateikt skaidru viedokli, kuri joprojām saka, ka vēlas, lai karš beigtos, kuri saka, ka ir pret karu, kuriem nepietiek pilsoniskās stājas pateikt skaidri un gaiši, ka karš nevar beigties pats no sevis, karu var izbeigt tikai tas, kurš to ir uzsācis. Šeit es būšu konsekvents un strikts un neaizstāvēšu nevienu, kuram nebūs atbilstošas pilsoniskas stājas," uzsvēra Puntulis.

Ministrs atzina, ka pēc sadarbības pārtraukšanas ar Krieviju tā nonāks arī kultūras izlolācijā – Krievijas kultūrtelpa kļūs nabadzīgāka, taču arī Latvijas kultūrtelpa kļūst nabazdzīgāka, arī paši no sankcijām cietīsim, tostarp kultūras jomā. Iespējams, neredzēsim izcilus mkāsliniekus, kuru nostāja, aizstāvot Krievijas slepkavību Ukrainā, neļauj ar viņiem sadarboties.

Puntulis, ņemot vērā Krievijas ilgstoši īstenoto informatīvo karu un šā brīža militāro agresiju, ir aicinājis Eiropas Savienības dalībvalstu par medijiem atbildīgos ministrus un iestādes sekot Latvijas piemēram un ierobežot to Krievijas propagandas elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos. Komentējot to, viņš teica, ka pastāv Krievijas gadiem ilgi veidota propaganda, kam liela daļa iedzīvotāju tic un ko nav iespējams salauzt vienā dienā. Tāpēc viņš ir gandarīts par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) straujo rīcību, operatīvi slēdzot Krievijas propagandas televīzijas kanālus un norādīja – NEPLP ar savu rīcību varētu būt paraugs par mediju jomu atbildīgajiem citviet Eiropā. Pēc Puntuļa teiktā, NEPLP ir gatavi dalīties gadu laikā gūtajā pieredzē ar kolēģiem citās valstīs.

Vienlaikus viņš uzsvēra – nav tā, ka Latvijā tikai aizliedz, atstājot tukšu vietu krievvalodīgā satura jomā, bet gan jāsniedz objektīva infromācija. Nav pareizi arī dzirdētie stāsti par to, ka skolā bērnus apsaukā krieviska uzvārda dēļ, tas ir jāatrisina, bērniem runājot ar vecākiem un klases audzinātāju, skaidrojot notiekošo. Viņš atzina, ka Latvijā ir daudz iedzīvotāju, kas joprojām atrodas Krievijas informatīvajā telpā un atbalsta Vladimira Putina režīmu, paužot cerību, ka cienot Latvijas valsti, kurā viņi ir izvēlējušies dzīvot, un Eiropas Savienību (ES), viņi izvēlēsies paklusēt.

Komentējot Krievijas rīcību, bloķējot neatkarīgo televīzijas kanālu "Doždj", pēc kā tā galvenais redaktors Tihons Djadko pametis Krieviju, līdzīgi rīkojoties arī vairākiem citiem redakcijas darbiniekiem, Puntulis pieļāva, ka nākotnē šiem medijiem dot iespēju darboties no Latvijas. "Protams, nav ne mazāko šaubu," viņš apliecināja.