Putina Krievijas patiesā seja. Bučā piemin krievu okupantu nogalinātos un spīdzinātos civiliedzīvotājus

2022. gada pavasaris vienmēr paliks kā viena no tumšākajām lapas pusēm Ukrainas vēsturē un Bučas pilsēta Kijivas pievārtē kā nežēlīgākais epicentrs krievu armijas kara zvērībām pret Ukrainas civiliedzīvotājiem.

Lasi vēl: Atmasko okupantu virsniekus, kas atbildīgi par Bučas slaktiņu

Pilsēta okupācijā bija apmēram mēnesi. Kad Ukrainas bruņotajiem spēkiem krievus izdevās atsist no Kijivas pievārtes un atbrīvot šīs pilsētas – Buču, Irpiņu, Borodjanku – Krievijas spēku īstenotās zvērības šokēja visu pasauli un visiem skaidri parādīja Krievijas sāktā kara patieso seju. To toreiz dokumentēja arī TV3 Ziņas.

Uz ielām, automašīnās, namu pagalmos un mājās gulēja desmitiem vīriešu, sieviešu un bērnu līķu. Jablunska ielā vien tika atrasti desmitiem cilvēku līķi, citus noslepkavotos krievi bija sametuši masu kapos pie Bučas baznīcas.

Četrus gadus pēc šiem šausminošajiem notikumiem Bučas iedzīvotāji pulcējās pie baznīcas, kur krievi masu kapā bija sametuši 422 cilvēku mirstīgās atliekas. Tur tagad izveidots memoriāls ar upuru vārdiem.

Pēc Bučas atbrīvošanas arī Jūlijas vīra līķis tika atrasts masu kapā: "Mans vīrs tika nogalināts 8. martā, viņa vārds arī ir uz šīs sienas. Aprīlī jau bijām šeit uz ekshumāciju, šodien mēs atnācām šeit atdot godu un pateikt, ka mēs viņus visus atceramies. Mans vīrs brauca ar mašīnu, viņam bija jānogādā krava dzemdību un bērnu namam un jau atpakaļceļā, kad viņi ar kolēģiem atgriezās…"

Viņa meita Oleksandra turpina: "Tētis ne tur pagriezās, tur bija krievu snaiperis, tētis izkāpa no mašīnas, viņš nebija bruņots, krievu snaiperis pateica, ka tētim ir piecas sekundes, lai no turienes pazustu."

Jūlija papildina: "Tiklīdz viņš iekāpa mašīnā, snaiperis atklāja uguni, lode trāpīja viņam mugurā. Es ļoti vēlos, lai cilvēki atcerētos, kas šeit notika, lai tas nekad vairs neatkārtotos nekur. Kad bērni, civiliedzīvotāji, tiek nogalināti bez iemesla, vienkārši tāpēc, ka mēs šeit dzīvojam, ka esam ukraiņi."

Jaunākajam krievu armijas nogalinātajam upurim bija vien pusotrs gadiņš, bet vecākajam aptuveni 98 gadi. To atminas Bučas priesteris Andrijs, kurš arī tika spīdzināts, bet tomēr izturēja šausminošās nedēļas krievu okupācijā.

"No vienas puses, četri lielā iebrukuma gadi, četri noguruma gadi, četri asaru gadi, četri traģēdijas gadi, četri nāves gadi, četri šķiršanās gadi ģimenēs. Bet, no otras puses, četri gadi, kopš mēs stāvam, četri gadi, kopš mums joprojām ir cerība. Četri gadi, bet mēs joprojām ar pārliecību raugāmies nākotnē, un tas viss, pateicoties mūsu bruņotajiem spēkiem un daudzu cilvēku palīdzībai gan Ukrainā, gan ārpus Ukrainas. Un šādās dienās ir ļoti svarīgi atcerēties tos cilvēkus, kurus esam zaudējuši, kuri fiziski nav ar mums, bet tomēr nezaudēt cerību un ticēt mūsu gaišajai un, manuprāt, joprojām priecīgajai nākotnei."

Notikušais Kijivas pievārte bija tikai sākums atklāsmei par krievu armijas pastrādātajiem kara noziegumiem un Vladimira Putina Krievijas patieso seju.

2022.gada rudenī – šīs pašas ainas pavērās Izjumā, kur, lai slēptu pastrādātās zverības, okupācijas armija masu kapos  bija aprakusi vairāk nekā 450 cilvēku ķermeņus. Arī četrus gadus vēlāk – iebrucēju armija katru dienu turpina pastrādāt kara noziegumus, uz ukraiņu galvām raidot aviācijas bumbas un raķetes.