Uz saturu

PVN plaisa pērn sarukusi līdz 10,2%; naudas izteiksmē tie ir 24 miljoni eiro

Augot ekonomikai, uzlabojas arī nodokļu iekasēšana – turpina samazināties tā sauktā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) plaisa. Vairāk naudas ieplūst valsts budžetā. Valsts ieņēmumu dienests (VID) cer, ka drīzumā atšķirība starp prognozēto un reālo nodokļu apmēru saruks zem 10%.

2019. gada 5. septembrī 19:33

PVN plaisas jeb prognozētās nodokļu summas, kas tomēr neienāk valsts budžetā, pēdējo piecu gadu laikā sarūk. Ja 2014. gadā tā bija 19%, tagad tā mazinājusies līdz 10,2% – naudas izteiksmē tie ir 24 miljoni eiro. Un jau šā gada septiņos mēnešos nodokļu kontroles rezultātā novērsti PVN zaudējumi 73 miljonu eiro apmērā. Atmaksājusies ir arī pieeja – "Konsultē vispirms".

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

"Papildu iemaksātie nodokļi ir pieauguši par 23%. Mums ir izdevies pārliecināt uzņēmējus, nesākot auditus, mainīt savas deklarācijas, paskatīties citādāk uz saviem darījumu partneriem," uzsver VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Labvēlīgie rādītāji saistāmi ar iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu. Sagaidāms, ka arī turpmākajos divos gados tas saruks. Taču joprojām katru desmito eiro joprojām neizdodas iekasēt budžetā. VID plāno strādāt pie brīvprātīgas nodokļu maksāšanas, nevis koncentrēties uz represijām. Mērķis ir sasniegt 5-6%, kas ir dabīgs plaisas līmenis.

"Zināmā mērā samazināšanās temps sabremzēsies. Pirmkārt, šis rādītājs nevar augt negatīvā virzienā kā raķete taisnā līnijā. Otrkārt, jebkurš papildus iekasētais eiro ir izmaiņas naudas apritē konkrētiem komersantiem. Pierunāt viņu iznākt no ēnas zonas uz legālo ekonomiku katru reizi paliek aizvien grūtāk," norāda VID Nodokļu administrēšanas risku vadības daļas vadītāja Natālija Fiļipoviča.

Pelēkās nozares ir nemainīgas – tā ir tirdzniecība, būvniecība un dažādi pakalpojumi.

Pērn plaisas sarukumu veicināja reversā maksāšanas kārtība būvniecības pakalpojumiem un sadzīves iekārtām, kā arī samazināts ar PVN apliekamo darījumu slieksnis. Rezultātus uzlabo arī tas, ka VID aktīvi izslēdz no PVN reģistra tos uzņēmumus, kuriem ilgāku laiku nav bijuši PVN darījumi – līdz šī gada jūnijam bija 2500 šādu izslēgtu uzņēmumu.

Savu artavu dod arī sāktā čeku loterija. Plānots, ka novembrī čekus varēs sadalīt pa šasiju numuriem.

"Mēs redzam, cik čeku ir deklarēti. Skatāmies, ka viņam tāds apgrozījums nekad nav bijis. Skaidrs, ka nav kaut kas kārtībā. Otra čeku grupa nešķirota pa šasiju numuriem, kas nozīmē, ka tos izdevis kāds kreiss kases aparāts," skaidro Jaunzeme.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Eiropas Savienībā 10% ir vidējais rādītājs. Drīzumā sāks darboties uzlabots, vienots rīks Eiropas līmeņa krāpniecības shēmu atpazīšanai.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm