Radio skaidrojas klausītājiem par klusumu, taču paskaidrojumus gaida arī padome

Aģentūrai LETA Latvijas Radio pārstāve Liene Pālēna norādījusi, ka Latvijas Radio ir skaidrs plāns, kā rīkoties ārkārtas situācijās, tai skaitā darbības nepārtrauktības plāns.

Viņa norādīja, ka šodien plānotā programma ēterā neskanēja, jo visi Latvijas Radio darbinieki tika evakuēti, taču ārkārtas situācijā apraide tiktu nodrošināta.

"Ārkārtas situācijās tiek nodrošināta alternatīva apraide. Tomēr ugunsgrēks Latvijas Radio ēkā nav valsts mēroga ārkārtas situācija. Šajā gadījumā Latvijas Radio bija svarīgi rūpēties vispirms par savu darbinieku drošību, veicot evakuāciju," sacīja Pālēna.

Ar šādu skaidrojumu gan nav mierā SEPLP loceklis Jānis Eglītis, kurš mikroblogošanas vietnē "X" uzsver – "Latvijas Radio vadībai būtu jāskaidro, kāpēc pārrāvums ēterā ir tik ilgi. Šādos ārkārtas gadījumos būtu jānodrošina ziņu pārraidīšana iespējami īsā laikā, lai klausītāji saprot, kas notiek. Ir Latvijas Televīzijas infrastruktūra."

LR vadībai noteikti būtu jāskaidro, kāpēc pārrāvums ēterā ir tik ilgi. Šādos ārkārtas gadījumos būtu jānodrošina ziņu pārraidīšana iespējami īsā laikā, lai klausītāji saprot, kas notiek. Ir LTV infrastruktūra.

— Jānis Eglītis (@egliitis) January 5, 2024

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Laila Rasima (P) aģentūrai LETA norādīja, ka nākamnedēļ komisijā plānots turpināt vērtēt sabiedrisko mediju apvienošanu pirms trešā lasījuma, tādēļ sēdē piedalīsies gan Latvijas Radio, gan SEPLP pārstāvji, un deputāti tostarp lūgs skaidrot arī minēto situāciju.

Rasimai ir zināms, ka "nopietnām" ārkārtas situācijām Latvijas Radio ir gatavi nekavējoties nodrošināt tiešraidi no mobilās studijas. Vienlaikus komisijas vadītāja pauda, ka ir svarīgi arī operatīvi rīkoties "mazāk ārkārtējās situācijās", lai radio klausītāji zinātu, kas notiek, un lieki nesatrauktos, un lai radio programmas turpinātos ar pēc iespējas mazākām izmaiņām.

Situāciju kā nepieņemamu novērtējis arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs: "Nepieņemami, ka ārkārtas situācijā Latvijas Radio neskanēja kaut minimāla informācija. Tā ir tieša SEPLP atbildība nodrošināt, lai sabiedriskajiem medijiem būtu plāns rīcībai šādos gadījumos."

Rinkēvičs sola pirmdien, 8. janvārī, par šo jautājumu tikties ar padomi.

Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne, atsākoties radio pārraidei, sacīja, ka gan kapitāldaļu turētāji, gan pats radio, izvērtēs, vai reakcija negadījuma laikā bija vai nebija pietiekama.

"Krīzes nevar paredzēt. Bet tām ir iespējams sagatavoties. Un, pateicoties regulārām Latvijas Radio darbinieku mācībām par rīcību ugunsgrēka gadījumā, visi kolēģi ar pilnu atbildību tiešām evakuējās. Sadūmojumu Latvijas Radio ēkā izraisīja plānoti celtniecības darbi – demontējot sienas apdari radās kāda dzirkstele un sāka gruzdēt starpsienas pakojums. Paldies Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ugunsdzēsējiem par profesionālo un operatīvo rīcību! Jau tuvākajā laikā ar atbildīgajiem darbiniekiem izvērtēsim radio rīcību – kam nākotnē pievērst lielāku uzmanību un izstrādāt papildu rīcības scenārijus, piemēram, klausītāju informēšanai – kāpēc skan rezerves mūzika. Bet vēlos uzsvērt – ja sadūmojuma vietā būtu valsts mēroga ārkārtas situācija vai apdraudējums, Latvijas Radio nodrošinātu alternatīvu apraidi un sabiedrības informēšanas pasākumus. Lokāls sadūmojums šajā kategorijā neietilpst. Atvainojamies mūsu klausītājiem par sagādātajām neērtībām," norāda Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne.

Jānorāda, ka sašutumu par Latvijas Radio nespēju turpināt ēteru arī šādā lokālā ārkārtas situācijā pauduši lērums soctīklotāji. Piemēram, "X" lietotājs Ēriks Daliba, savam ierakstam pievienojot uzziņas materiālu par iedzīvotāju apzināšanu briesmu laikā, retoriski vaicā – "Tātad Iekšlietu ministrijas sagatavotais plāns rīcībai ārkārtas situācijā nozīmē, ka "informāciju par notikušo un turpmāko rīcību" varēšu saņemt… nekad?"

Tātad @IeM_gov_lv sagatavotais plāns rīcībai ārkārtas situācijā nozīmē, ka "informāciju par notikušo un turpmāko rīcību" varēšu saņemt… nekad?
P.S. Vai Rihards Kozlovskis jau atkāpies no amata? pic.twitter.com/4O4KG9ClJy

— Ēriks Daliba (@edaliba) January 5, 2024

Viņš nav vienīgais, arī citi iedzīvotāji pauž bažas par to, vai tiešām reāla apdraudējuma vai krīzes situācijā visi Latvijas iedzīvotāji saņemtu tiem nepieciešamo informāciju.

Sadūmojuma dēļ jau divas stundas neskan Latvijas Radio… Mēs tiešām "esam gatavi" krīzes situācijām. 5 minūšu laikā tas būtu bijis jāatrisina, pārslēdzoties uz citu vietu, savukārt darbiniekiem būtu novadītas regulāras apmācības, kas šādās situācijās nekavējoties jādara. Skumji.

— Arturs Eglitis (@Arturs_Eglitis) January 5, 2024

Jau vēstīts, ka piektdien, 5. janvārī, pulksten 13.31 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma izsaukumu uz Latvijas Radio ēku Doma laukumā 8, Rīgā, kur bija izveidojies sadūmojums. Pārmeklējot ēku, tajā skaitā, ar termokameru, ugunsdzēsēji glābēji konstatēja, ka ēkas otrā stāva sienā dega siltinājums  8 m2 platībā. No ēkas kopumā evakuējās nedaudz vairāk nekā 100 cilvēki. Lai pārliecinātos, ka degšana ir apturēta, tika demontēta starpsiena un pārsegumi pārbaudīti ar termokameru. Pulksten 15.39 ugunsgrēks tika lokalizēts.

Savukārt sākot no pulksten 16 Latvijas Radio kanāli pakāpeniski atgriezušies pie ierasto programmu raidīšanas.