Rapšu sējumos strauji izplatās kaitēkļi. Atsevišķus laukus Zemgalē tie pārņēmuši gandrīz pilnībā

Lauksaimnieks Elvis Lazdiņš saimnieko Krimūnu pagastā pie Dobeles. Arī viņa vairāk nekā 100 hektāru plašais rapšu lauks šobrīd ir kaitēkļu pilns – krustziežu spīduļi un stublāju smecernieki atrodami gandrīz uz katra auga.

"Re, kur ir spīdulis kreisajā rokā, un labajā ir smecernieki. Kā mēs redzam, smecernieki ir vairākumā, bet spīdulis nav tik bieži sastopams manos laukos. Bet smecernieki gan, viņus var atšķirt ar to, ka viņiem snuķis tā kā zilonim," viņš stāsta.

Lauksaimnieks savu rapšu sējumu nepārtraukti uzrauga – modernās tehnoloģijas to ļauj darīt no attāluma: "[TV3: Tas ir kaut kāds ķērājs?] Jā, tās ir šobrīd modernākās kukaiņu lamatiņas – dzeltenais trauks. Tur ir arī mākslīgais intelekts iesaistīts, šeit ir augstas izšķirtspējas kamera, kura divreiz dienā veic fotofiskāciju un veido līknes, kā insekti veic uzlidojumus laukiem."

Ja tiktu fiksēti desmit īpatņi trīs dienās, lauksaimnieks ķertos klāt kaitēkļu ierobežošanai. Šobrīd ar miglošanu Lazdiņš vēl nogaida: "Paldies šādām iekārtām, mēs varam pieņemt objektīvāk sekot līdzi insektu izplatībai un pieņemt, manuprāt, pareizākus lēmumus, nevis balstoties uz iepriekš izstrādātas shēmas, kad konkrētā brīdī veicam apstrādes, bet jau moderni sakot – reģeneratīvā lauksaimniecība, kur lēmumi tiek pieņemti, balstoties datos, tas ir labs palīgs."

Nu jau rapšu laukos veidojas dzeltenā nokrāsa, kas nozīmē – sāk atvērties ziedi un uz tiem jau lido labvēlīgie apputeksnētāji – bites un kamenes -, tāpēc dienas laikā sējumus vairs nedrīkst smidzināt.

"Līdz ar to mana stratēģija ir gaidīt, kad būs šis te pilnzieds, kad šie insekti var nodarīt lielāku kaitējumu, un līdz ar to smidzināt naktīs," stāsta zemnieks.

Visvairāk krustziežu spīdulis izplatījies sējumos Zemgalē un Kurzemē, kur šie kaitēkli atsevišķus laukus pārņēmusi gandrīz pilnībā. Kas nozīmē, ka uz viena auga vidēji atrodami četri līdz deviņi insekti.

Kā norāda Valsts augu aizsardzības dienestā, rapšu audzētāji rēķinās, ka šo kultūraugu nav iespējams izaudzēt bez kaitēkļu ierobežošanas.  Tāpēc zemniekiem šī neesot ārkārtēja situācija.

"Šobrīd šie kaitēkļi ir savā attīstības fāzes maksimumā. Viņi ir savairojušies, bet rapšu audzētāji zina, ka šie kaitēkļi ir jāierobežo, tāpēc, es domāju, ka tādam satraukumam īsti nav pamata. Nu, protams, ja netiek ierobežots un ļauj šiem spīduļiem baroties, vairoties, zaudējumi var būt ļoti lieli," saka Valsts augu aizsardzības dienesta vecākā inspektore Inga Bēme.

Vai kaitēkļu dēļ šogad samazināsies rapšu raža, vēl esot pāragri prognozēt, norāda Lazdiņš. Tomēr, pēc lauksaimnieka domām, rapsi kopumā sēs arvien mazāk.

"Jāsaka godīgi, esmu komunicējis ar kolēģiem no Eiropas, paliek tāds rūpju bērns tas rapsis, es pieļauju, ka tās platības samazināsies. [TV3: Kāpēc tā?] Viņu ir dārgi izaudzēt, un tās atdeves nav. Tu nevari katru dienu viņu smidzināt, tas nav racionāli, problēmu ir vairāk, risks ir lielāks nekā ieguvumi pēc tam," teic zemnieks.

Savukārt rapša ziedēšana Latvijas laukos būs vērojama jau šajās brīvdienās, kad koši dzeltenie sējumi būs pašā pilnbriedā.