Reģionālās slimnīcas brīdina par naudas nepietiekamību visu pakalpojumu sniegšanai
Izaicinājumiem pilns šis gads būs reģionālajām slimnīcām, kas paredz, jau tagad neieslēdzot taupības režīmu, līdz gada beigām visus pakalpojumus sniegt nevarēs. Tiekoties ar reģionālo ārstniecības iestāžu vadītājiem un pašvaldību pārstāvjiem, veselības ministre gan apņēmusies meklēt risinājumus, lai pacienti neciestu, vēsta TV3 Ziņas.
Šogad piešķirtais valsts budžeta finansējums slimnīcām nav pietiekams, lai ārstniecības iestādes spētu visu gadu nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu. Par to nu jau trauksmi ceļ arvien vairāk slimnīcu.
"Mēs nezinām, kā tas izskatīsies otrajā pusgadā. Ir skaidrs, ka neatliekamo palīdzību mēs nodrošinām un nodrošināsim. Tai pat laikā nav pārliecības, vai mēs to varēsim nodrošināt tādā apjomā un tādās kvalitātes prasībās, kā mēs to realizējam šobrīd. Mēs nezinām, kā tas izskatīsies tīri finansiāli."
"Ja visur stāsta, ka stacionāriem ir palielināts finansējums, tad mūsu gadījumā tas ir samazināts. Un mums, neskatoties uz inflāciju, finansējums ir par 4% mazāks nekā bija pērn. Tad jautājums – kur izeja? Darbiniekus atlaist, algas samazināt, medikamentus pataisīt mazākus?" neizpratnē ir Ogres rajona slimnīcas valdes priekšsēdētājs Dainis Širovs.
Latvijas slimnīcu biedrībā iepriekš lēsa – ja medicīnas pakalpojumus iestādes nodrošina tādā pat apjomā, kā pērn, naudas visam pietiks vien līdz rudenim. Tādēļ jau tagad slimnīcas plāno, cik ilgi un kādā apjomā, atsevišķus pakalpojumus nodrošināt.
"Mēs mēģinām kopā ar pašvaldībām meklēt kaut kādas izejas. Vai, ko mēs darām, ja trūkst kaut kādas summas, ja mēs zinām, cik pretī ir pacientu. Un kā mēs darām, vai nu šo nepietiekamo summu izstiepjam visa gada garumā, katru mēnesi kaut ko samazinot. Vai, kā jau dažu slimnīcu vadītāji ir teikuši – mēs ārstējam, kamēr mums ir, un tad mēs bultējam ciet to bodi."
Savukārt otra izeja – likt pacientiem vairāk maksāt par pakalpojumu. Slimnīcas gan to uzskata par pēdējo apsveramo risinājumu. Iedzīvotājiem reģionos tas var būt pārāk sāpīgi.
"Mani uztrauc, ka būs jāpiesaista pacientu līdzekļi. Un tas, es domāju, ārpus Rīgas un ar katru kilometru tālāk no Rīgas, tomēr ir daudz problemātiskāk, jo finansiālā situācija tomēr citādā, kāda tā ir Rīgā un Pierīgā," neslēpa "Cēsu klīnikas" valdes priekšsēdētāja.
Veselības ministre atzīst, ka budžetā papildu rastais finansējums – nepilni 86 miljoni eiro – ir nepietiekams, lai visas slimnīcu vajadzības apmierinātu. Taču viņa sola – lai pacienti nepaliktu ķīlnieku lomā, naudu meklēs.
"Mēs esam pieprasījuši visām slimnīcām finanšu datus, un tas arī līdz 28. februārim tiks iesniegts. Un tad, protams, katru vērtēsim atsevišķi un meklēsim risinājumu."
Reģionālās slimnīcas arī norāda, aizvien problemātika ir arī mediķu piesaiste. Lai gan tās jaunos speciālistus mēģina pievilināt gan ar piemaksām un dzīvokļiem, ne vienmēr jaunie ārsti ir gatavi doties strādāt ārpus Rīgas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
