Restorānu biedrība piedāvā uz sezonas laiku atvieglot viesstrādnieku ievešanu
Tuvojoties vasarai, restorāni arvien asāk izjūt darbinieku trūkumu. Kopumā nozarē trūkst vairāki tūkstoši pavāru un viesmīļu, bet pašmāju bezdarbnieki par šīm vakancēm neinteresējas.
Latvijas Restorānu biedrība lēš, ka nozarē ilgstoši trūkst aptuveni 3000 darbinieku, bet, tuvojoties vasaras sezonai, kad gaidāms tūristu pieplūdums, būtu nepieciešams vēl vairāk darbaroku. Tā vietā profesionāļu paliek arvien mazāk, jo daudzi joprojām dodas peļņā uz ārzemēm.
Restorānu biedrības vadītājs ir tiešs – tūristi Latvijā gatavi tērēt naudu un labi paēst, taču nozare tuvojas situācijai, kad nebūs, kas gatavo un apkalpo. Biedrība vērsusies pie Ekonomikas ministrijas (EM) ar aicinājumu pārskatīt viesstrādnieku profesiju sarakstu un iekļaut tajā arī pavārus, kas nozīmētu atvieglotus nosacījumus ārzemnieku piesaistei.
Mums ir jāmaksā vidējā alga valstī, nevis vidējā alga nozarē, kas būtiski apgrūtina to, un arī problēma tā, ka šis jautājums ir ļoti politizēts. Šis jautājums būtu jāskata tīri no ekonomiskā viedokļa, nevis politiskā. Ir priekšvēlēšanu gads, un partijas izmanto, diemžēl, šo jautājumu kā savu priekšvēlēšanu kampaņu – sadosimies rokās, nostāsimies pie robežas un nelaidīsim nevienu iekšā. Būsim lepni, bet apakšbiksēs.
EM jau iepriekš norādījusi, ka profesiju sarakstu ar pavāriem negrasās papildināt, jo valsts uzstādījums esot ievest augstas kvalifikācijas darbiniekus, kas atsevišķās nozarēs akūti trūkst.
Tā politiskā izvēle šobrīd ir tāda, ka mēs ierobežojam zemi kvalificētajā darbinieku galā iebraucošo darbinieku skaitu, jo tas noteikti ietekmēs spēju vai nepieciešamību Latvijā maksāt lielākas algas, un šī ir izšķiršanās, kas ir praktiski izdarīta.
Izņēmums gan varētu būt sezonas strādnieki, tomēr ministrijā pagaidām atsakās prognozēt, vai pavāri šai kategorijai atbilstu. Ministrijā arī uzsver – restorāni jau šobrīd varot ievest un nodarbināt ārzemniekus, taču tad jāpublicē oficiāls darba sludinājums, un, ja 30 dienu laikā darbā nepiesakās Latvijas iedzīvotājs, darbā var pieņemt viesstrādnieku. Tiesa, maksājot vidējo algu valstī. Tikmēr Labklājības ministrija (LM) aicina restorānus izmantot Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) piedāvāto palīdzību darbinieku meklēšanā.
Pieprasīt aicināt atlasīt šos cilvēkus, kas atbilst viņu vajadzībām, profilam, uzņēmumam, un apmācīt pašiem uzņēmumā uz vietas, jo šajā programmā NVA arī līdzfinansē šo apmācību tādā veidā, ka dod daļu algas kā dotāciju, ir piemaksa arī darba vadītājam, kas viņu pirmajā laikā ievada šajā nozarē.
Ministrijas rīcībā esošā informācija liecina, ka Latvijā ir vismaz 1000 personu, kuras iepriekš darbojušās ēdināšanas jomā un varētu atgriezties darba tirgū tieši šajā nozarē. Tomēr restorānu pieredze, piesaistot bezdarbniekus, ir neveiksmīga. Vidēji nozarē par 10-12 stundu darbadienu pavāri Latvijā uz rokas var saņemt ap 800-1000 eiro, pavāru palīgi – ap 500-700 eiro, un tāpat arī viesmīļi. Jāņem vērā, ka atkarībā no ēdināšanas uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumiem šo profesiju pārstāvji saņem arī dzeramnaudas, kas visā pasaulē tiek uzskatītas par būtisku pielikumu pie oficiālās algas. Tomēr daļa bezdarbnieku nevēlas sākt oficiāli strādāt, bet citi pieprasa nepamatoti augstas algas.
"Bieži vien restorānu īpašnieki ir iespiesti stūrī, jo viņiem vienkārši nav, kas tajā dienā veic tos darbus un viņi ir spiesti paņemt tajā dienā darbā cilvēku, kas ir deklarējies kā bezdarbnieks," papildina Jenzis.
Nevienā vietā sākumā nemaksās uzreiz lielu algu, tātad – tev ir mazliet jāpierāda sevi un tad tu vari kāpt pa karjeras kāpnēm. Mēs arī, protams, esam redzējuši bezdarbniekus, kas prasa neadekvātu atalgojumu, bet mēs pat nezinām, kā mums tālāk sanāks sadarbība.
Ministru kabineta apstiprināto profesiju sarakstu ar specialitātēm, kurās Latvijā var piesaistīt ārzemniekus, plānots atkal pārskatīt šī gada beigās. Patlaban sarakstā iekļautas vairāk nekā 230 profesijas.
NVA uzskaitē februārī bija vairāk nekā 1300 personas, kuru iepriekšējās darba gaitas bijušas saistītas ar ēdināšanas nozari – vairāk nekā 800 bijušie pavāri, vairāk nekā 250 – viesmīļi un bārmeņi. Vienlaikus aģentūras datu bāzē tobrīd bija gandrīz 400 pavāra profesijas vakanču un krietni mazāk vakanču viesmīlības un bārmeņa amatos.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
