Resursu trūkuma dēļ bažas par onkoloģijas pacientu ārstēšanu

"Man pateica – tev ir melanoma, viss kārtībā, sēdi mierīgi, atnāc pie manis pēc trīs mēnešiem – vizīte ilga pusotru minūti…Tev nepaskaidro, tev neparāda, tu saņem dokumentus vai kaut kādu informāciju, izspiežot ar knaiblēm, bet faktiski es atrisināju to, ka es gāju meklēju citus ārstus, es maksāju gan par papildus izmeklējumiem," stāsta biedrības "Soli priekšā melanomai" dibinātāja, vēža paciente Olga Valciņa.

Vēl pirms pāris gadiem onkoloģijas nozares sakārtošana tika pasludināta par veselības jomas prioritāti, tomēr kā atzīst tie, kas gājuši cauri smagajam ārstēšanās procesam norāda – Saeimas un valdības apstiprinātais onkoloģijas jomas uzlabošanas plāns palicis vien uz papīra.

"Līdz onkoloģijas pacientiem vēl neaizgāja tie labie plāni un labie nodomi, ko Veselības ministrija ir gatavojusi, jo Nacionālais veselības dienests ir ieplānojis, vēl nejūt pacieti šo atbalstu. Cilvēki aiziet no tā, ka viņi nevar savlaicīgi iziet izmeklēšanu, ka viņiem nav viņu diagnozei inovatīvie medikamenti, mūsu valsts neapmaksā šo dārgo bioloģisko terapiju," norāda biedrības "Vita" vadītāja Irīna Jaunuma.

Valsts kompensētie medikamenti ir viens no svarīgākajiem posmiem onkoloģisko saslimšanu ārstēšanā. Ja diagnozes noteikšana un ārstēšanās plānu pacienti saņem salīdzinoši ātri, problēma sākas tajā brīdī, kad ir atklāta onkoloģiskā saslimšana – ārsts onkologs norīko ārstēšanas kursu, bet pacients to nevar īstenot.

Kolorektālā vēža pacientu biedrības "Europa Colon Latvija" vadītājs Uldis Vesers pauž: "Ārsts var norīkot medikamentus, kādi ir nepieciešami šim te pacientam, bet valsts, ja pasaka neapmaksās šos te medikamentus un tie ir ļoti dārgi medikamenti, tad bieži vien pacients paliek izvēles priekšā, ko nu tagad darīt. Diemžēl ļoti daudzi izvēlās neko nedarīt, tas ir vissāpīgākais. Ja valsts neapmaksā šos te līdzekļus ārstēšanai, tad tiešām ir cilvēkiem ārkārtīgi sāpīgi, it sevišķi tuviniekiem, kuri redz, ka ir zāles, bet tuvākais aiziet bojā dēļ finansēšanas trūkuma."

Onkoloģisko slimību pacientiem pagājušais gads viesa cerības – veselības budžeta makā bija vairāk naudas ārstēšanai, tajā skaitā jauniem, inovatīviem medikamentiem. Tas gan bija uz īsu brīdi – pēc Saeimas vēlēšanām – cerības par situācijas uzlabošanos gan pacientiem, gan arī mediķiem ir zudušas tāpat kā politiķu solījumi par nozares sakārtošanu.

"Par medikamentiem mums bija ļoti būtisks pienesums pērn, nu varbūt tas bija saistīts ar parlamenta vēlēšanām, tad tas izrāviens vai teiksim atpalicības mazināšana bija jūtama, nu šogad to līdzekļu nav tik daudz," atklāj RAKUS onkoloģijas galvenais speciālists Jānis Eglītis.

Un šeit nav runa tikai par dārgiem medikamentiem, bet par tādu onkoloģisko slimību ārstēšanas procedūru kā ķīmijterapija, uz kuru vēža pacientiem var nākties gaidīt mēnešiem ilgi. Iemesls – akūtais mediķu trūkums ārstniecības iestādēs. Piemēram, Rīgas Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā ir tikai viena ķīmijterapijas medmāsa.

"Šobrīd reāli tā ķīmijterapija ir zem liela jautājuma. Mēs pieredzējām ļoti skumju jautājumu, kad no sākuma divas nedēļas nestrādāja ķīmijterapijas nodaļa Stradiņu slimnīcā un pēc tam veselu mēnesi, jo medmāsai bija tiesības apprecēties un izmantot savu medusmēneša atvaļinājumu… Un, ja tai pašai medmāsai piedzims bērniņš, kas notiks ar šo nodaļu," bilst Jaunuma.

Slimnīcu vadītāji atzīts, personāla trūkums ir lielākais izaicinājums, lai spētu nodrošināt ārstēšanu.

"Personāla trūkums tā ir nepārtraukta problēma. Mūsu personāla daļai neviena diena nepaiet bez tā, lai domātu par kādām piesaistes procedūrām kādām no specialitātēm, it sevišķi māsu vidū," atklāj Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Ilze Kreicberga.

Ja pēdējos divos gados, kad bija vērojams mediķu atalgojuma palielinājums – situācija bija uzlabojusies, tagad, kad likums ārstam neļauj strādāt vairāk par vienu slodzi, – situācija tuvojas kritiskai. Pacientu skaits palielinās – bet mediķi ir tik, cik ir.

"Ļoti strauji un izteikti palielinājusies pacientu plūsma pēdējos gados. Tur faktiski mēs ar esošiem resursiem jau nu gandrīz strādājam uz robežas, mums trūkst gan aprūpes personāls, ķīmijterapijas dienas stacionāra, gan arī ārstu daudzums ir uz robežas," saka Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis.

Veselības ministrija aizbildinās ar ierobežoto budžetu nozarei, bet vienlaikus uzskata, ka situācija onkoloģijas nozarē esot uzlabojusies.

"Es teiktu, ka situācija tomēr ir ievērojami uzlabojusies no tā punkta, ko mēs sākām 2016.gadā. Ir pacienti, tomēr līdz 80% viņi saņem to ārstēšanu tajā laikā, kā tas ir noteikts – noteiktā laikā tiek līdz diagnozei un noteiktā skaitā dienu viņam tiek uzsākta ārstēšana," saka Veselības ministrijas valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško.

Latvijā kopumā ir reģistrēti 77 000 dažādu vēža paveidu pacienti.

SPKC sabiedrības veselības analītiķe, ķīmijterapeite Elīna Liepiņa atklāj: "Plaušu vēzis numur viens – gan vīriešiem, gan sievietēm saslimstība nedaudz ir ar pieaugošu tendenci, diemžēl plaušu vēzis ir tā slimība, kuru vairums gadījumos diagnosticē novēloti."

Pie šāda scenārija lēmumu pieņemšanā par ārstēšanu un tās uzsākšanu nedrīkst pieļaut ne mazāko kavēšanos. Tomēr tā sauktais "zaļais koridors", kam pēc būtības bija jānodrošina, ka diagnostika un ārstēšana tiek uzsākta paātrinātā kārtībā ārpus pacientu kvotām – īsti nedarbojas. Tie, kuri saskārušies ar diagnozi vēzis, norāda – Latvijā patiesībā darbojas nevis "zaļais koridors", bet gan "zaļie vārti". Pacients nonāk sistēmā, bet nav zināms, kas ar viņu notiek tālāk.

"Par koridoru tas varētu kļūt tad, kad tiem pacientiem, kuriem melanoma atgriežas, manā gadījumā melanoma, kad arī tad viņiem būtu nodrošināta ātra piekļuve, bet viņiem jau koridors ir beidzies, vārti jau ir ciet un tev ir viss jāiet no sākuma, jāgaida rindās. Es tagad mēģināju pierakstīties uz vienu izmeklējumu, tagad ir septembris, nē vairāk šogad nepieraksta, jo viss ir pilns, pat pa maksu nevar," bilst biedrības "Soli priekšā melanomai" dibinātāja, vēža paciente Olga Valciņa.

Tam piekrīt arī onkologs Jānis Eglītis. Pacientiem, kuri jau reiz izgājuši ārstēšanas kursu un skaitās veseli, bet tomēr slimība pēc kāda laika atkal progresē – rindās nākas gaidīt pat mēnešiem ilgi. Un šādu pacientu Latvijā ir daudz.

"Vienai lielai daļai šī te iespēja ir diezgan liela. Par cik onkoloģija ir valsts programma, tad vajadzētu būt arī garantijām, ka šie pacienti varētu regulāri tikt pie tās savas kvotas vai pie sava izmeklējuma. Šeit ir pamata jautājums, cik operatīvi mēs viņus varam izmeklēt un te gan nav ne zaļā, ne dzeltenā, ne sarkanā koridora. Šiem pacientiem bieži vien ir jāmeklē savi līdzekļi, privātie pakalpojumu sniedzēji, sevišķi diagnostikas jomā, lai to izdarītu pēc iespējas ātrāk, jo valsts sistēmā šīs rindas ir garas – trīs, četri un pat vairāk mēneši, un tas nav normāli," norāda Eglītis.

Par nozari atbildīgajā ministrija neslēpj – ko darīt ar atkārtotajiem vēža pacientiem – skaidras atbildes nav.

"Šiem cilvēkiem mums nav paredzēts risinājums, un šeit mēs esam runājuši ar speciālistiem, ka mēs to varētu saukt par "dzelteno koridoru". Nav jau nozīme kā mēs to saucam, bet mums ir jāmeklē risinājums," saka Veselības ministrijas valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško.

Tāpat joprojām nav skaidrs, kad būs sakārtots onkoloģisko pacientu reģistrs. Pēdējie statistikas dati par onkoloģijas pacientiem ir veikti 2017.gadā, kā rezultātā nav iespējams diskutēt par ārstēšanas rezultātiem, plānošanu, ekonomisko efektivitāti un citiem jautājumiem.

Saeimas Sociālo lietu komisijas vadītājs Andris Skride ("Attīstībai/Par!") norāda: "Nekāds "laimes lācis" – saucam to kā gribam – par padomi nenāks un nesakārtos to veselības sistēmu, ja ne pati ministrija un NVD kopā ar šīm slimnīcām. Ministrijai nav bijis redzējuma šo gadu laikā, kur konkrētu audzēju ārstēt. Uzdevām divu nedēļu laikā ministrijai mums iezīmēt skici, kādu audzēju pacients ārstēs Stradiņu slimnīcā, kādu Gaiļezera slimnīcā, kādu Daugavpils slimnīcā. Ministrija un NVD atzina, ka viņi tādai plānošanai, tādai sistēmai nav pievērsusies."

No politiķu mutēm dzirdam solījumus, ka nākamā gada valsts budžets būs lielākais Latvijas valsts vēsturē, tomēr vēža pacienti un viņu pārstāvošās organizācijas uz nozares sakārtošanu skatās bažīgi.

"Pašlaik tā situācija kļūst tāda diezgan nenoteikta, no politiķu puses vairs nav šie te solījumi, ka – jā mēs uzlabosim situāciju. Man liekas, ka mēs sākam gatavoties uz to, ka nekādi uzlabojumi tuvākajā laikā nebūs, un tas mūs rada bažīgus," saka Vesers.

Savukārt Jaunuma bilst: "Mēs nevaram pieļaut, ka onkoloģijas nozari mūsu medicīnā finansē pēc atlikuma principa un varbūt lāpa tikai tās degošās vietas."

Arī onkoloģijas nozarē, kurā ik gadu valsts zaudē aptuveno 6000 cilvēku – strādājošie uzlabojumus neprognozē.

"Kas notiks nākamgad, grūti spriest un pat grūti zīlēt. Ja ja šis atalgojums neturpināsies, tad mediķu un medpersonāla ticība tam, ka viss iet uz labo pusi tiek nedaudz iedragāta," norāda Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs.

Eiropas Savienības valstu starpā Latvija vēža mirstības ziņā ierindojas topa augšgalā. Arī šīs slimības ārstēšanai mēs atvēlam teju vai vismazāk. Kaut vai, ja salīdzina ar kaimiņvalsti Igauniju, kur populācijas ziņā esam līdzīgi – onkoloģijas slimību ārstēšanai Latvija atvēl par aptuveni 400 miljoniem eiro mazāk. Tāpēc onkologi ir skeptiski – ja netiks rasts risinājums, kā rast līdzekļus nozares finansēšanai – jau tuvāko gadu laikā nebūs kam un ko ārstēt.

"Agri vai vēlu mums jānonāk pie tā, ka par to apdrošināšanu vai veselību ir jāmaksā katram, protams būs sociālās grupas, ko valsts iekļaus un finansēs visu, bet es domāju, ka tie, kas strādā, tiem būs jāmaksā, vai nu tas būs veselības nodoklis vai tie būs kaut kādi procenti no sociālajām iemaksām, bet cita risinājuma nebūs. Šī vajadzība, kas ir nepieciešama medicīnai, ka to vairs atlikt uz nākamajiem pieciem gadiem īsti nevar, jo tad jau nebūs arī ko te ārstēt," saka RAKUS onkoloģijas galvenais speciālists Jānis Eglītis.

Kamēr plānojot nākamo valsts budžeta projektu politiķi lemj, kurai nozarei cik pienākas, vēža pacienti ņems grožus savās rokās un nākamnedēļ pulcēsies uz pirmo forumu, lai runātu par tiesībām uz kvalitatīvu aprūpi.

"Onkoloģijas pacienti nav norakstāmi, viņi turpina dzīvot, turpina maksāt nodokļus un palielināt mūsu kopproduktu valstī, jo mēs esam ļoti liela daļa – 400 000 iedzīvotāju tādā vai citādā veidā ir saistīti ar kādu saslimušo," norāda Jaunuma.

Forumā gan gan vēža pacienti, gan mediķi plāno izstrādāt rezolūciju Ministru kabinetam, Saeimai un Veselības ministrijai, iezīmējot konkrēti darāmos darbus veselības politikā, lai vēža pacienti visā Latvijā jau tuvā nākotnē sagaidītu uzlabojumus diagnostikas, aprūpes, ārstēšanas un rehabilitācijas jomā, un tiktu panākts svarīgākais – pieaugtu vēža pacientu dzīvildze, samazinātos mirstība un uzlabotos dzīves kvalitāte.