Pusnaktī Rēzekne kļuva par vienīgo Latvijas pašvaldību, kas nav ievērojusi likumā noteikto termiņu sava budžeta apstiprināšanai. Lai gan tāds šķietami formāls normatīvo aktu pārkāpums, tam ir būtiskas sekas. Šis bija viens no valdības izvirzītajiem kritērijiem, lai naudas nedienu nomocītā vietvara tiktu pie ārkārtas aizdevuma piecu miljonu eiro apmērā. Rēzekne faktiski ir bankrota priekšā.
Budžets jāapstiprina laikā un bez deficīta, tāds bija Finanšu ministrijas uzstādījums vairākās sanāksmēs pēdējo mēnešu laikā, Rēzeknes politiskā vadība, kas lielā mērā visu šo ķezu ievārījusi, gan uz to nebija gatava, uzskatot, ka jau ir gana apcirptas izmaksas.
Pašvaldības administrācija brīdinājusi, ka jau tuvākajos mēnešos var beigties nauda algu un rēķinu apmaksai vietvarā. Finanšu ministrijā sola nepieļaut pārrāvumus pamatpakalpojumos, un varbūt vēl nav zvanīts, ka valdības ārkārtas aizdevums pilsētai aizgājis gar degunu.
"Šeit ir jāskatās, kā situācija attīstīsies. Ja Rēzeknes pilsētas dome būs atbildīga, rīkosies savu iedzīvotāju interesēs un pieņems budžetu, tad būs jauna situācija."
Par nedienām Rēzeknē politiķi pamatīgi lauza galvas. Saeimas sēžu starplaikā šodien varēja manīt, ka aktīvi apspriežas premjere un par pašvaldībām atbildīgie politiķi valdībā un Saeimā. Ko darīt turpmāk? Arvien vairāk viss liecinot, ka pilsētas dome pati apzināti, tā teikt, ejot uz savu atlaišanu un ārkārtas vēlēšanām.
"Viņi būs atlaisti. Varēs no malas novērot, kā valsts ar administratoru mēģina likvidēt šo ārkārtīgi sarežģīto finansiālo situāciju. Un pēc, kā runā baltā zirgā, kritizējot valdību, valsti un visu, ienākt atkal. Tas nav pieņemami."
Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa uzdod jautājumu par to, kā interesēs darbojas Rēzeknes mērs: "Vērsīsimies un runāsim arī ar mūsu drošības, jo mums ir jautājumi, kāpēc tieši atstādinātais mērs šobrīd rīkojas tieši tik izaicinoši un ved mūs uz viena lēmuma pieņemšanu. Kā interesēs tas ir? Vai tās ir valstiskas intereses?"
Par šo vienu lēmumu jeb domes atlaišanu ministre joprojām izsakās piesardzīgi. Padomā esot arī citi risinājumi, ko viņa pagaidām gan neatklāja. Iespējams, runa varētu būt par pašvaldības tā sauktā finanšu stabilizācijas procesa iedarbināšanu, kas nozīmē valsts uzraugu, kurš apstiprinātu praktiski katru vietvaras maksājumu. Cits risinājums būtu domes atlaišana, bet vienlaikus nosakot, ka ārkārtas vēlēšanu vietā pilsētnieki jaunos pārstāvjus izraudzītos tikai kārtējās vietvaru vēlēšanās 2025. gadā. Līdz tam pašvaldības finanses un pārējo saimniecību pārņem valdības iecelta administrācija.
Tikmēr Rēzeknē pie varas esošie uz situāciju tik dramatiski neraugās un iespējamu naudas beigšanos tuvākajos mēnešos sauc par emocionāliem izteicieniem.
Ko darīt ar Rēzekni, valdības koalīcija plāno izšķirties jaunnedēļ.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
